Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins starptautiskā konferencē “Eiropas Savienības dalībvalstu drošība Augstāko revīzijas iestāžu skatījumā” diskutēja par aktuālajiem drošības izaicinājumiem un Augstāko revīzijas iestāžu lomu mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Pasākums Varšavā, Polijā, pulcēja vairāk nekā 100 delegātu no 30 valstīm.
Valstu drošības un stabilitātes nodrošināšana ir kolektīvs uzdevums, kas prasa starptautisku sadarbību, mērķtiecīgu dialogu un pieredzes apmaiņu. Viens no konferences centrālajiem tematiem bija: vai valsts budžeta palielinājums aizsardzībai automātiski nozīmē lielākas aizsardzības spējas?
Diskusijās secināts, ka lielāku finanšu līdzekļu novirzīšana aizsardzībai ne vienmēr automātiski nodrošina spēju pieaugumu. Lai ieguldījumi būtu efektīvi, būtiska ir ne tikai budžeta palielināšana, bet arī līdzekļu mērķtiecīga, stratēģiska un pārdomāta plānošana un izmantošana.
Papildus ierastajiem cenu kāpuma iemesliem, aizsardzības jomā būtiska ir arī tā dēvētā aizsardzības izmaksu inflācija. To veicina ierobežots ražotāju un piegādātāju skaits, augstas tehnoloģiskās prasības, ilgtermiņa līgumi, straujš pieprasījums (īpaši krīžu apstākļos) un specifiski regulējumi. Ja pieprasījums militāro un divējāda lietojuma materiālu tirgū aug straujāk nekā ražošanas jaudas, tas neizbēgami noved pie būtiska cenu kāpuma.
Tāpēc pastāv būtisks risks, ka budžeta pieauguma pozitīvo efektu neitralizē straujš izmaksu kāpums. Šāda dinamika var kavēt plānoto spēju attīstību un būtiski mazināt investīciju ietekmi uz aizsardzības spēju palielināšanu.
Šos aspektus uzsvēra arī Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins, norādot: “Latvijai ir svarīgi ne tikai palielināt aizsardzības nozares izdevumus un rūpīgi izvērtēt, kur un kā līdzekļi tiek tērēti, bet arī pašā nozarē aktīvi meklēt iespējas izmaksu samazināšanai. Cenu pieauguma riska pārvaldībā būtiska loma ir pārdomātai vajadzību plānošanai, efektīvai iepirkumu vadībai un mērķtiecīgai sadarbības politikai. Vienlaikus Latvijai jāturpina attīstīt savu nacionālo aizsardzības industriju un jāizmanto iespējas uzlabot izmaksu efektivitāti, veicot ieroču un citu militāro preču iepirkumus ciešā starpvalstu sadarbībā — gan NATO, gan Eiropas Savienības līmenī. Šāda pieeja ļauj īstenot kopīgus iepirkumus, samazināt vienības izmaksas un būtiski uzlabot iepirkumu procesu efektivitāti.”
Noslēgumā uzsvērts, ka gudra finanšu pārvaldība aizsardzības jomā nozīmē līdzsvaru starp nepieciešamajiem ieguldījumiem un izdevumu racionālu optimizāciju, balstoties uz kolektīvām pieejām, kopīgiem iepirkumiem un stratēģisku sadarbību starptautiskā mērogā.
Konferencē piedalījās augsta līmeņa pārstāvji no INTERPOL, OECD, INTOSAI, NATO Starptautiskās Revīzijas padomes, kā arī lielākās daļas Eiropas Savienības valstu Augstāko revīzijas iestāžu vadītāji un eksperti.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Aivis Majors
Komunikācijas daļas
sabiedrisko attiecību speciālists digitālā satura izstrādē
T: 23282284 | E: Aivis.Majors@lrvk.gov.lv