Publiskajā telpā turpinās diskusija par skolu direktoru pedagoģisko darbu. Valsts kontrole skaidro, ka 2018. gadā revīzijā vērtēja pedagogu samaksas sistēmas efektivitāti pašvaldībās un rezultātā aicināja nodrošināt pedagogiem taisnīgu samaksu par virsstundām tādā pašā kārtībā, kādu paredz Darba likums jebkuram strādājošajam. Šis jautājums ir īpaši svarīgs cilvēkresursu trūkuma apstākļos.
“Mūsu uzmanības fokusā bija darba tiesību ievērošana – vai pedagogu darba laiks uzskaitīts korekti un vai pienācīgi apmaksāts virsstundu darbs,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Revīzijā izgaismo nepilnības pedagogu atalgojuma sistēmā
Valsts kontrole 2018. gada septembrī publiskoja revīzijas ziņojumu “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā?”, kurā Izglītības un zinātnes ministrijai norādīja uz nepilnībām un netaisnību pedagogu darba samaksā. Par izglītības jomu atbildīgā ministrija ar tās rīcībā esošajiem resursiem ilgāku laiku mēģinājusi izveidot samaksas sistēmu, kas balstās pedagogu personīgajā ieguldījumā un darba intensitātē.
"Pašvaldību līmenī pedagogu darba samaksas sistēma tobrīd skāra vairāk nekā 660 skolas un 28 000 pedagogu, un Valsts kontrole ministrijas paveikto vērtēja kā nepietiekamu, secinot, ka pedagogu atlīdzības sistēmai ir jākļūst vienkāršākai, saprotamākai un caurskatāmākai," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Normatīvais regulējums nostāda pedagogus nevienlīdzīgā situācijā
Revīzijā konstatēts, ka valstī izveidotā pedagogu darba samaksas sistēma normatīvajos aktos reglamentēta nepilnīgi. Proti, tā neparedz skaidru pedagogu, administratīvā un atbalsta personāla darba organizāciju, uzskaiti un taisnīgu tā apmaksu. Tas nostāda pedagogus nepamatoti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, liedzot viņiem saņemt veiktajam darbam atbilstošu atalgojumu piemēram, piemaksu par virsstundām, aizvietojot promesošu kolēģi.
Ņemot vērā nepilnības regulējumā, arī pašvaldībām bija problēmas precizēt darba laika uzskaiti un atbilstošu virsstundu samaksu to pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagoģiskā, administratīvā un atbalsta personālam.
"Izvērtējot normatīvo regulējumu par pedagogu darba organizāciju izglītības iestādēs, revidenti konstatēja būtisku neatbilstību. Papildus noteiktajam darba laikam nostrādātās stundas, piemēram, aizvietojot kolēģus vai vadot papildu mācību stundas, netiek atzītas par virsstundām," skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Valsts kontroles ieskatā, minētā darba organizācijas un samaksas kārtība ir mazāk labvēlīga pedagogiem, salīdzinot ar tiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas vispārējās darba tiesību normas par normālo darba laiku, virsstundu darbu, tā uzskaiti un apmaksu.
Nepilnības pedagogu darba samaksā bez risinājuma palikušas gadiem
Jau 2018. gadā Valsts kontrole ieteica saskaņot pedagogu darba samaksas reglamentāciju ar vispārējiem darba tiesību normatīvajiem aktiem un mainīt mērķdotācijas aprēķina periodu, lai pedagogi savlaicīgi saņemtu informāciju par atalgojumu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija šo jautājumu risināšanu uzsākusi vien nesen.
Valsts kontrole nav sniegusi ministrijai ieteikumu par administratīvā personāla administratīvā un pedagoģiskā darba proporcionālo sadalījumu, jo atbilstības revīzijas formāts šādu vērtējumu neietver. "Valsts kontrole konstatēja, ka normatīvo aktu izstrādātājs jau toreiz nebija noteicis leģitīmu mērķi, kāpēc vispār jānosaka pedagoģiskā darba slodzes ierobežojumi," skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Aivis Majors
Komunikācijas daļas
Sabiedrisko attiecību speciālists digitālā satura izstrādē
T: 23282284 | E: Aivis.Majors@lrvk.gov.lv