ĪSUMĀ
- Konstatētas nepilnības rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu, savukārt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām izlietoti vismaz 443 tūkst. eiro.
- Būtiski trūkumi atlīdzības jomā, debitoru parādu administrēšanā, sociālā uzņēmuma darbībā, krīzes pabalsta piešķiršanā, biedrību finansēšanā un aģentūru darbībā.
- Iepirkumos trūkst atklātības, piegādātāju konkurences un kvalitatīvas dokumentācijas. Konstatētas krāpšanas risku pazīmes.
- Attīstības plānošana un uzraudzība ir nepilnīga. Budžets nav skaidri sasaistīts ar attīstības programmas mērķiem.
- No 2022. līdz 2025. gadam nav īstenoti 79 no 191 jeb 41 % attīstības projektu.
- Pašvaldību aģentūru darbība un pārvaldība nav efektīva: neaktuāli aģentūru nolikumi, nav izstrādātas vidēja termiņa darbības stratēģijas, nepilnīgi darbu plāni kārtējam gadam, ekonomiski nepamatotas maksas pakalpojumu cenas.
Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Būtiskas neatbilstības un trūkumi konstatēti vairākos pašvaldības darbības aspektos – iekšējās kontroles sistēmā, finanšu pārvaldībā un uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā, attīstības projektu īstenošanā, institūciju pārvaldībā un ikdienas darba organizēšanā. Revīzijā konstatētas arī krāpšanas risku pazīmes pašvaldības iepirkumos, finansējuma piešķiršanā biedrībām un nodibinājumiem. Par tām Valsts kontrole ir informējusi tiesībaizsardzības un citas uzraugošās iestādes.
“Kārtība publiskajā pārvaldē nav pašmērķis, bet gan priekšnoteikums sabiedrības uzticībai un lietderīgai rīcībai ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. Revīzijā konstatētie trūkumi Ogres novada pašvaldībā nav atsevišķi gadījumi – tie raksturo sistemātiskas problēmas, kas izpaužas gan finanšu lēmumos, gan projektu īstenošanā, gan ikdienas resursu pārvaldībā. Ja šos pamatprincipus neievēro, tiek apdraudēta gan publisko līdzekļu atbildīga izmantošana, gan uzticēšanās pašvaldības darbībai,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Revīzijā Valsts kontrole vairākkārt saskārās ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus. Daļa dokumentu, kurus pašvaldība vēlāk izmantoja, lai iebilstu pret revīzijas secinājumiem, tā iesniedza tikai pēc revīzijas ziņojuma projekta sagatavošanas sūdzības izskatīšanas procesā. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka savlaicīga un pilnīga informācija ir būtisks priekšnoteikums kvalitatīvam revīzijas procesam un caurskatāmai publiskajai pārvaldībai.
Attīstības programma pašvaldībā ir galvenais dokuments, kas nosaka prioritātes, plānotos rezultātus un to, kā konkrētiem mērķiem novirza publiskos līdzekļus. Ogres novada pašvaldībā attīstības plānošanas, projektu īstenošanas un uzraudzības process ir nepilnīgs.
Pašvaldības lēmumi par investīcijām ne vienmēr balstīti uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Pašvaldības aptaujās kā prioritātes norādītas infrastruktūras sakārtošana un uzņēmējdarbības attīstība, taču attiecīgajās jomās plānotas vien 6 % aktivitāšu un tikai 1 % projektu. Lai gan finansējums ceļu sakārtošanai palielināts par 45 %, tomēr visstraujākais pieaugums – gandrīz 24 milj. eiro jeb četras reizes – paredzēts kultūras infrastruktūrai. Piemēram, tuvākajos gados Ogres Muzikālā teātra projekta attīstībā plānots ieguldīt 23,3 milj. eiro. Vienlaikus būtisku daļu plānoto projektu vispār neīsteno. No 2022. līdz 2025. gada septembrim nav īstenoti 79 no 191 jeb 41 % projektu infrastruktūras un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomās par 34,7 milj. eiro.
Pašvaldībā nav iespējams objektīvi novērtēt attīstības programmas izpildi – 84 no 126 rādītājiem nav noteiktas ne sākuma, ne mērķa vērtības, savukārt 99 % projektu Investīciju plānā un 95 % aktivitāšu Rīcības plānā klasificētas kā vienlīdz svarīgas. Šāda pieeja neļauj noteikt prioritātes un pilnvērtīgi kontrolēt rezultātu sasniegšanu.
Turklāt pašvaldības budžets nav skaidri sasaistīts ar attīstības programmas mērķiem, līdz ar to nav iespējams izsekot, kā konkrēti izdevumi palīdz sasniegt plānotos rezultātus. Lai gan pašvaldībā formāli ir noteikta attīstības programmas uzraudzības kārtība, praksē to neīsteno – iestāžu iesniegto informāciju par programmas izpildi neanalizē un neizmanto progresa izvērtēšanai. Rezultātā pieaug administratīvais slogs bez reālas pievienotās vērtības sabiedrībai nav caurskatāmas informācijas par attīstības programmas izpildi.
Pašvaldības iepirkumos nav nodrošināta pietiekama atklātība, piegādātāju konkurence un dokumentācijas kvalitāte.
Iepirkumu komisijas darbs ir nekvalitatīvs – ar nepilnīgu un kļūdainu dokumentāciju, nepareizi norādītiem pretendentiem, ar kuriem slēdzams līgums, un neprecīziem aprēķiniem. To apliecina arī autotransporta apkopes un remonta iepirkumi, kuros prasības noteiktas, neievērojot faktiskās vajadzības. Rezultātā daļa no pašvaldības struktūrām savu autotransporta apkopi un remontus par 162 tūkst. eiro jeb 54 % veica pie citiem komersantiem, kas nav iepirkuma uzvarētāji. Tas norāda ne tikai uz neefektīvu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, bet arī uz Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpumiem.
Savukārt atsevišķos iepirkumos sākotnēji noteikti īsi darbu izpildes termiņi, kas vēlāk vairākkārt pagarināti, vienlaikus palielinot līgumu summas. Vienā gadījumā iepirkums izsludināts dienu pirms Iepirkumu komisijas pirmās sēdes. Šajos iepirkumos par uzvarētājiem izvēlēti savstarpēji saistīti uzņēmumi, tostarp saistīti ar pašvaldības institūcijām un amatpersonām.
Pašvaldība, piešķirot finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, nenosaka konkrētus sasniedzamos rezultātus un to rādītājus. Tādēļ nav iespējams izvērtēt finansējuma ietekmi uz pašvaldības attīstības mērķiem. Lai gan ik gadu šim nolūkam piešķir ap 1 milj. eiro, finansējuma izlietojuma uzraudzība nav pietiekama.
Piemēram, par biedrībai “Ogres Basketbola klubs” 2022. gadā piešķirto 195 tūkst. eiro finansējumu nav saņemta līgumā paredzētā atskaite. Pašvaldība nenodrošināja pietiekamu kontroli pār piešķirtā finansējuma izlietojumu, un tas nav atgūstams, jo biedrība 2026. gada februārī likvidēta. Turklāt pašvaldība neveica darbības, lai atgūtu līdzekļus pirms biedrības likvidācijas.
Konstatēti arī interešu konflikta gadījumi. Pašvaldības domes deputāts piedalījies lēmuma pieņemšanā gan par pašvaldības iestāšanos biedrībā “Ogres novada attīstībai”, gan par 5417 eiro finansējuma piešķiršanu tai, lai gan deputāts pats ir šīs biedrības dibinātājs. Turklāt piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzība uzticēta pašvaldības amatpersonai, kura arī ir šīs biedrības biedrs. Atskaiti par piešķirtā finansējuma izlietojumu biedrība neiesniedza noteiktajā termiņā, un arī pašvaldība neveica nekādas darbības, lai saņemtu šo atskaiti vai atgūtu līdzekļus. Finansējums pilnā apmērā atgūts tikai revīzijas laikā.
Pašvaldības aģentūrās konstatēti būtiski trūkumi finanšu līdzekļu izlietojumā un mantas pārvaldībā – nav skaidri definēti uzdevumi un rezultāti, trūkst caurskatāmības un pakalpojumu pašizmaksa ilgstoši pārsniedz noteiktās pakalpojumu cenas no 16 % līdz 140 %.
Piemēram, aģentūru “Ogres komunikācijas” un “Rosme” ieņēmumi no ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas nesedz šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, tostarp infrastruktūras pilnvērtīgai atjaunošanai nepieciešamo finansējumu, kura apmērs ir līdz pat 2,9 milj. eiro jeb vidēji 716 tūkst. eiro gadā. Tas liedz rēķināties ar kvalitatīvu pakalpojumu un paredzamām tā izmaksām ilgtermiņā.
Revīzijā konstatēts, ka aģentūra “Zilie kalni” bez domes piekrišanas 34 115 eiro, kas bija paredzēti meža atjaunošanai, izlietojusi citiem mērķiem. Nav ieviesta vienota un pamatota pieeja ieņēmumu veidošanai un maksas noteikšanai par resursu izmantošanu. Zemes nomas darījumos konstatētas arī interešu konflikta pazīmes. Vienā gadījumā aģentūras darbinieka kapitālsabiedrība Zilo kalnu teritorijā bez izsoles nomā 100 m² zemes par 0,02 eiro gadā. Citā gadījumā kapitālsabiedrībai, kuras amatpersonai ir saistība ar pašvaldības amatpersonu, bez izsoles uz 20 gadiem iznomāti 10 000 m² zemes par 100 eiro gadā. Vienlaikus teritorijā veikta līgumā neparedzēta saimnieciskā darbība.
Būtiski trūkumi konstatēti arī atlīdzības jomā, debitoru parādu administrēšanā, sociālā uzņēmuma darbībā un pabalsta piešķiršanā.
Atlīdzības jomā konstatēti gan pārkāpumi, gan nevienlīdzīga pieeja – nelikumīgi aprēķināta atlīdzība 13 996 eiro par likvidētas amata vietas pienākumu pildīšanu, savukārt prēmiju un naudas balvu piešķiršanā trūka skaidru kritēriju un apmēra pamatojuma. Piemēram, no 189 darbiniekiem, kuru vērtēšanas rezultāti atbilda prēmēšanas nosacījumiem, prēmija piešķirta tikai vienam darbiniekam.
Pašvaldība nenodrošina pietiekamu debitoru parādu uzraudzību un atgūšanu – parādus savlaicīgi nekontrolē un nepiedzen. Lai gan kopējais parādu apmērs no 2022. līdz 2025. gadam samazinājies par 230 tūkst. eiro, bezcerīgie parādi joprojām pārsniedz 1 milj. eiro.
Pašvaldība piešķīra 24 tūkst. eiro motorkuģa “Līgo” izcelšanai, šo maksājumu nepamatoti klasificējot kā sociālo pabalstu, un nav veikusi darbības, lai no īpašnieka atgūtu 22 tūkst. eiro faktiski izlietoto līdzekļu.
Sociālā uzņēmuma “Ogres Zelta liepa” mērķis ir sabiedriski nozīmīgs, taču pašvaldības vismaz 133 tūkst. eiro finanšu līdzekļu izlietojums uzņēmuma darbības nodrošināšanai nav bijis ekonomisks. Iemesls nav sociālā uzņēmuma statuss, bet konstatētās problēmas pārvaldībā un finanšu disciplīnā, tostarp 10 tūkst. eiro nodokļu parāds un neatbilstoša finansējuma izmantošana. Proti, no piešķirtajiem 40 tūkst. eiro digitālajiem risinājumiem un aprīkojumam būtiska daļa izmantota ikdienas izdevumu segšanai.
“Atbildīga pārvaldība nozīmē, ka pienākumi un lēmumu pieņemšanas kompetence ir skaidri noteikta visā procesa gaitā. Pašvaldības institūcijām un amatpersonām jāzina, kas sagatavo un pamato izvēli, kas pieņem lēmumu, kas nodrošina tā izpildi, kas uzrauga finanšu līdzekļu un mantas izmantošanu un kas izvērtē sasniegto. Šāda skaidrība ir vajadzīga gan pašā pašvaldībā, gan sabiedrībai, lai lēmumu pieņemšanas un īstenošanas gaita būtu pārskatāma. Šie pārvaldības aspekti ir jāpilnveido Ogres novada pašvaldībā,” akcentē Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Ogres novada pašvaldībai sniegti trīs ieteikumi. To ieviešana līdz 2031. gadam ļaus būtiski stiprināt pārvaldības kvalitāti un caurskatāmību. Pašvaldība skaidrāk plānos un uzraudzīs Attīstības programmu, pilnveidos pašvaldības aģentūru un pakalpojumu organizēšanu, uzlabos iepirkumu kontroli, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu un pamatotu atlīdzību izmaksu pašvaldības iestādēs.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, infografika.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv