Risku izvērtēšana un revīziju tēmu noteikšana
Kā izvēlamies, ko revidēt?
Katru gadu nevaram pārbaudīt visas valsts un pašvaldību iestādes vai visas publiskā sektora jomas. Tāpēc izvērtējam riskus, analizējam valsts attīstības tendences, uzklausām sabiedrības un sadarbības partneru – Saeimas frakciju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un pašvaldību – priekšlikumus, kā arī izmantojam revīzijās uzkrāto pieredzi.
Izvēlamies tās jomas, kurās revīzija var dot vislielāko ieguvumu sabiedrībai un mūsu ieteikumi var radīt būtiskākās pozitīvās pārmaiņas.
Kā izvērtējam riskus?
Revīziju tēmas nosakām, ievērojot starptautiskos augstāko revīzijas iestāžu (ARI) standartus un Valsts kontroles iekšējo metodiku.
Risku izvērtēšanā izmantojam divas pieejas:
- vērtējam nacionālās attīstības tendences (top-down), analizējot, vai valstij izdodas sasniegt attīstības plānos noteiktos mērķus un kurās jomās progress ir nepietiekams,
- izmantojam revidentu profesionālo pieredzi (bottom-up), izvērtējot riskus konkrētās nozarēs un revīzijas jomās.
Abu pieeju rezultāti veido pamatu revīziju tēmu izvēlei.
Lai novērtētu riskus katrā revīzijas jomā, revidenti izvērtē virkni jautājumu, tostarp:
- Vai pastāv risks, ka jomai piešķirtie resursi nav pietiekami vai netiks izmantoti atbilstoši mērķiem?
- Vai informācija par jomas izdevumiem ir pietiekama un kvalitatīva?
- Vai ir pieejama aktuāla un kvalitatīva informācija par jomas rezultatīvajiem rādītājiem?
- Vai jomā īstenotais pārvaldības modelis (piemēram, centralizēts vai decentralizēts) rada papildu riskus?
- Vai plānotās vai īstenotās reformas var apgrūtināt jomas mērķu sasniegšanu?
- Vai ir pieejama informācija par pakalpojumu saņēmējiem?
- Vai informācijas sistēmas un datubāzes nodrošina uzticamu informāciju?
- Vai jomā ir pietiekami cilvēkresursi un nepieciešamā kompetence?
- Vai infrastruktūra - ēkas, aprīkojums un tehnoloģijas - ir pietiekama jomas uzdevumu izpildei?
- Vai ir pieejami pētījumi un auditi par jomas pilnveides iespējām?
- Vai par jomu tiek ziņots plašsaziņas līdzekļos?
- Vai par jomu ir saņemti iedzīvotāju iesniegumi vai sūdzības?
Katram kritērijam piešķiram vērtējumu, ņemot vērā tā nozīmīgumu konkrētajā jomā. Rezultātā iegūstam kopējo riska novērtējumu no 0 līdz 100 %. Par augsta riska jomām uzskatām tās, kuru vērtējums pārsniedz 60 %. Parasti tās ir aptuveni piektā daļa no visām 112 revīzijas jomām. Šīs jomas prioritāri izvērtējam, plānojot nākamo gadu revīzijas.
Ne visiem kritērijiem katrā revīzijas jomā ir vienāda nozīme. Katra kritērija būtiskumu nosaka konkrētās revīzijas jomas specifika un revidentu profesionālais vērtējums. Piemēram, revīzijas jomās, kurās tiek sniegti sabiedrībai būtiski pakalpojumi, lielāku nozīmi piešķiram pakalpojumu saņēmēju apmierinātībai un saņemtajām sūdzībām nekā jomās, kurās šis risks ir mazāk būtisks.
Pamatojoties uz risku izvērtējumu, revīzijas departamenti sagatavo priekšlikumus nākamā gada revīzijām. Pieņemot lēmumu par revīziju plānu, Valsts kontroles padome ņem vērā risku izvērtējumu, nacionālās attīstības tendences, finanšu revīzijās iegūto informāciju un revīzijas departamentu priekšlikumus.
Riskus izvērtējam katru gadu, lai pārliecinātos, ka revīziju tēmas atbilst aktuālākajiem izaicinājumiem un sabiedrības interesēm. Ja gada laikā rodas jauni būtiski riski vai mainās apstākļi, varam darba plānu pārskatīt un papildināt ar aktuālākām revīzijām.
Kas ir nozare?
Lai sistemātiski izvērtētu riskus visā publiskajā sektorā, darbu sadalām nozarēs. Nozare ir plaša publiskās pārvaldes darbības joma, piemēram, veselība, izglītība, aizsardzība vai pašvaldības. Par katru nozari atbild viens no Valsts kontroles revīzijas departamentiem. Šāds iedalījums palīdz uzkrāt zināšanas par nozari, sekot līdzi tās attīstībai un ilgtermiņā izvērtēt riskus.
Kas ir revīzijas joma?
Katra nozare ir sadalīta revīzijas jomās – konkrētās publiskā sektora darbības jomās vai funkcijās, kuras iespējams izvērtēt atsevišķi. Piemēram, vienā nozarē revīzijas jomas var būt budžeta plānošana, informācijas tehnoloģijas, cilvēkresursu pārvaldība un pakalpojumu sniegšana un citas publiskā sektora darbības jomas.
