Valsts kontrole ir izvērtējusi priekšnosacījumu esamību civilā ārstniecības sektora gatavībai kara gadījumā nodrošināt medicīnisko atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Lai gan Latvijā jau ir sperti vairāki nozīmīgi soļi civilmilitārās sadarbības stiprināšanā medicīniskā atbalsta jomā, tomēr revīzijā norādīti virzieni, kuros nepieciešama turpmāka attīstība. Tāpēc Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus, kuru ieviešana palīdzēs efektīvāk saskaņot civilā un militārā sektoru sadarbību, stiprināt slimnīcu noturību un nodrošināt, ka ārstniecības personas ir labāk sagatavotas militārās medicīnas jautājumos.
“Medicīniskā atbalsta spēja ir kritiski svarīga, jo tā tieši vērsta uz bruņoto spēku vērtīgākā un ierobežotākā resursa – karavīru – veselības un dzīvības saglabāšanu. Latvijā cilvēkresursu atjaunošanas iespējas ir būtiski ierobežotas, tāpēc kaujas zaudējumu mazināšana un savlaicīga karavīru atgriešana ierindā ir stratēģiska prioritāte. Tas prasa efektīvu militārās un civilās medicīnas sistēmu, kas spēj darboties vienoti gan miera laikā, gan krīzes apstākļos. Revīzijā aicinām katru iesaistīto nozari savas kompetences jautājumos uzņemties mērķtiecīgu līderību – gan plānošanā, gan normatīvā regulējuma pilnveidē, gan resursu un cilvēkresursu attīstībā –, lai ciešā un koordinētā savstarpējā sadarbībā panāktu nozīmīgus un ilgtspējīgus rezultātus medicīniskā atbalsta spējas stiprināšanā,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Starpziņojums sagatavots Valsts kontroles lietderības revīzijas “Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstība” ietvaros, un tam noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Lai sabiedrībai sniegtu priekšstatu par šīs revīzijas fokusu un medicīniskā atbalsta nozīmi valsts aizsardzībā, ir sagatavota publiski pieejama informācija, kurā skaidrota medicīniskā atbalsta spējas nozīme, izklāstīti starpziņojumā vērtētie jautājumi un sniegts ieskats citu valstu praksē šajā jomā.
Revīzijā Valsts kontrole analizēja civilā sektora un Nacionālo bruņoto spēku sadarbības modeli medicīniskā atbalsta nodrošināšanā, civilā ārstniecības sektora gatavību sniegt palīdzību kara apstākļos, ārstniecības personu sagatavotību militārās medicīnas jautājumos un to iesaisti rezerves karavīru sistēmā, kā arī aplūkoja citu valstu pieredzi šajā jomā. Šis ziņojums papildina Valsts kontroles revīziju par stacionāro veselības aprūpi. Pamatojoties uz abās revīzijās gūtajām atziņām, ir iespējams veidot ilgtspējīgu, noturīgu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu gan miera, gan kara apstākļos.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Militāro un civilo medicīnas dienestu efektīva, plecu pie pleca sadarbība medicīnas atbalsta jomā krīzes gadījumā ir būtisks visaptverošas valsts aizsardzības elements. Ciešā sadarbībā ar veselības nozari pēdējo gadu laikā esam izstrādājuši ne tikai normatīvo bāzi, bet arī īstenojuši konkrētas iniciatīvas – sākot no medicīnas personāla izglītošanas, stiprināšanas un beidzot ar medicīnisko krājumu pieejamības nodrošināšanu. Piemēram, ar Aizsardzības ministrijas atbalstu Rīgas Stradiņa universitātē ir izveidots jauns studiju kurss "Militārās medicīnas pamati". NBS kopā ar ārstniecības iestādēm testē gatavību krīzes situācijām civilmilitāro medicīnas mācību “Panaceja” un “Ausma” ietvaros. Tāpat no aizsardzības budžeta ir atbalstīts finansējums veselības resoram kritisko zāļu pieejamībai un krājumu veidošanai. Mēs turpināsim intensīvu starpresoru sadarbību, kā arī efektīva modeļa ieviešanā NBS vēl aktīvāk izmantosim arī Ukrainas pieredzi. Atbalsts karavīram krīzes apstākļos ir mana prioritāte.”
Lai veselības aprūpes nozare kara gadījumā spētu nodrošināt medicīnisko atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, būtiski ir divi savstarpēji cieši saistīti priekšnosacījumi: pietiekams un sagatavots ārstniecības personāls, kā arī slimnīcu spēja nodrošināt darbības nepārtrauktību krīzes apstākļos. Tas nozīmē, ka ārstiem, ārstu palīgiem un māsām jābūt apmācītiem militārās medicīnas jautājumos un jābūt izveidotai mērķtiecīgai ārstniecības personu rezervei Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Vienlaikus ārstniecības iestādēm jāspēj darboties arī apdraudējuma situācijās – jānodrošina fiziskā drošība, infrastruktūras noturība, evakuācijas un loģistikas risinājumi, medikamentu un medicīnisko iekārtu krājumu pieejamība, energoapgāde un funkcionējoši sakari u.c. Tikai šo priekšnoteikumu izpilde ļauj civilajam sektoram pilnvērtīgi pildīt savu lomu valsts aizsardzības sistēmā.
Latvijā medicīnisko aprūpi nodrošina ārstniecības iestāžu tīkls, kurā ietilpst 41 slimnīca un vairāk nekā 3900 ambulatorās ārstniecības iestādes, tostarp ārstu prakses, feldšeru veselības punkti, medpunkti izglītības iestādēs u. c. Ārstniecības personu sagatavošanu Latvijā veic 11 augstākās izglītības iestādes un koledžas, kurās vidēji gadā medicīnas kvalifikāciju iegūst 1146 studenti, tostarp ārsti, ārsta palīgi un māsas. 24 % studējošo ir ārvalstu studenti, tomēr ilgtermiņā Latvijai joprojām būtiski nodrošināt pietiekamu vietējo speciālistu sagatavotību un to piesaisti sistēmai.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Valsts kontroles ziņojums skaidri uzsver: medicīniskā atbalsta spēja ir visas valsts kopīga atbildība. Krīzes situācijās civilais veselības aprūpes tīkls nodrošina karavīru dzīvību glābšanu un atgriešanos ierindā, tādēļ būtiski stiprināt gan slimnīcu noturību, gan ārstniecības personu sagatavotību militārās medicīnas jautājumos. Pēdējos gados gan NMPD, gan slimnīcas mērķtiecīgi gatavojušās, un vairākas iestādes demonstrējušas ļoti augstu gatavību, ko atzinīgi novērtējuši arī GLOBSEC eksperti. Rīgas Stradiņa universitātē darbojas militārās medicīnas programma, top simulāciju apmācību laukumi, un ārstniecības personas regulāri pilnveido pirmās palīdzības prasmes. Vērtīga pieredze iegūta arī, sniedzot palīdzību Ukrainā un ārstējot Latvijā ievainotos karavīrus — tas ir gan mūsu ieguldījums, gan profesionālas zināšanas līdz šim nepieredzētu fizisku un psihoemocionālu traumu aprūpē. Pie esošā saspringtā budžeta vienmēr pastāv izaicinājums rūpīgi sabalansēt līdzekļus starp ikdienas aprūpi un gatavības stiprināšanu. Taču veselības nozare mērķtiecīgi strādā, lai ikviena ārstniecības iestāde un katrs mediķis būtu gatavs rīkoties profesionāli un koordinēti gan miera, gan krīzes apstākļos.”
Revīzijā tika vērtēts arī tas, vai medicīniskā atbalsta sistēmas plānošanā un attīstībā tiek izmantota Ukrainas kara pieredze – proti, vai tiek apkopota un analizēta informācija par Ukrainas civilā ārstniecības sektora darbību kara apstākļos un šī pieredze tiek integrēta mācību un gatavības plānos.
“Ukrainas pieredze apliecina, cik būtiski ir izveidot noturīgu sistēmu, kur civilais un militārais sektors darbojas saskaņoti, ārstniecības personas ir atbilstoši sagatavotas, bet slimnīcas – spējīgas operatīvi pielāgoties, darboties mobili un saglabāt funkcionālu pašpietiekamību arī ārkārtējos apstākļos. Šīs pieredzes pārņemšanai jānotiek sistēmiski, lai zināšanu un pieredzes pārnese būtu mērķtiecīga un efektīva. Ukrainas pieredze māca, kā glābt dzīvības mūsdienu kara apstākļos, piemēram, situācijās, kad dronu radītā apdraudējuma dēļ palīdzība ievainotajiem var kavēties pat dienām,” piebilst Gatis Litvins.
Valsts kontrole turpina darbu pie nākamā ziņojuma šajā lietderības revīzijā, kas būs veltīts medicīniskā atbalsta spējas organizatoriskajam modelim un sniegumam pašos Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tā sagatavošana plānota 2026. gada sākumā.
Plašāka informācija: 🔗 Informatīvais materiāls par sagatavoto starpziņojumu “Civilmilitārā sadarbība medicīniskā atbalsta jomā”.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv