Rīgā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, tomēr tas netiek pilnvērtīgi izmantots, secināts Valsts kontroles revīzijā. Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS “Latvenergo” termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu. Šī iemesla dēļ 2024.–2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz 8 milj. eiro, savukārt AS “Latvenergo” neguva vairāk nekā 6 milj. eiro potenciālos ieņēmumus. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ AS “Latvenergo” ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma dienās, kad TEC strādāja elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.–2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 milj. eiro. Tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.
21. aprīlī plkst. 10.00 Valsts kontrolē norisināsies preses konference, kurā valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš plašāk iepazīstinās ar revīzijas secinājumiem.
ĪSUMĀ
- Rīgā ir būtisks potenciāls samazināt siltumenerģijas cenu, taču to pilnvērtīgi neizmanto. 2024.–2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumu pārmaksāja gandrīz 8 milj. eiro, kamēr lietderīgi izmantojamo siltumu izvadīja atmosfērā.
- Pilnīga neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju izslēgšana no tirgus samazinātu izvadītā koģenerācijas siltuma apjomu tikai par 51 %, savukārt bez šo ražotāju dalības ievērojams siltumenerģijas apjoms būtu jānodrošina, darbinot dabasgāzes ūdenssildāmos katlus par SPRK apstiprināto tarifu, kas AS “Rīgas Siltums” katru gadu radītu papildu 25,2 milj. eiro izmaksas.
- Lai gan AS “Rīgas Siltums” 2025. gada novembrī ieviestie tirgus uzlabojumi jau devuši rezultātu, atmosfērā izvadītā siltuma apjomu samazinot par 44 %, joprojām netiek iegādāts lētākais siltums un ieguvumi no neatkarīgo ražotāju zemākām izmaksām pilnā apmērā neatspoguļojas iedzīvotāju rēķinos.
- Novecojusī SPRK apstiprinātā tarifa aprēķina metodika un nepietiekama institūciju un uzņēmumu sadarbība neļauj pilnvērtīgi izmantot koģenerācijas priekšrocības. Tāpēc tarifs ne vienmēr atspoguļo faktiskās, zemākās siltumenerģijas ražošanas izmaksas un pietiekami neaizsargā patērētāju intereses.
“Siltums Latvijā ir pamatvajadzība – tas nepieciešams iedzīvotājiem aptuveni 200 dienas gadā. Tieši tāpēc sabiedrībai ir svarīgi, lai siltumapgāde būtu organizēta efektīvi un par zemāko iespējamo cenu. Potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifus Rīgā ir, taču tas būs iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās – sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
AS “Rīgas Siltums” izveidotais siltumenerģijas iepirkuma mehānisms ne vienmēr nodrošina lētāko pieejamo siltumu Rīgā.
Lai gan iepirkumos formāli ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu, būtisku daļu siltumenerģijas iepērk ārpus apstiprinātā dienas tirgus, tādējādi neļaujot pilnā apjomā izmantot lētākās pieejamās siltumenerģijas piedāvājumus. Jebkāda minimālā vai fiksētā apjoma garantēšana – gan monopoldaļā, gan piedāvājot ilgāka termiņa vienošanos tirgus daļā, kurā darbojas arī neatkarīgie ražotāji, – būtiski samazina siltumenerģijas tirgus elastību un rada situācijas, kurās daļu koģenerācijas procesā saražotā siltuma izvada atmosfērā. Lai mazinātu nelietderīgi izlietoto energoresursu apjomu, kā arī palielinātu kopējo Rīgas centrālās siltumapgādes sistēmas elastību un dienas tirgus apmēru, AS “Rīgas Siltums” būtu jāmotivē tirgus dalībnieki palielināt siltumenerģijas akumulācijas iespējas.
AS “Latvenergo” TEC darbību nosaka elektroenerģijas tirgus pieprasījums, tāpēc koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas apjoms ne vienmēr sakrīt ar Rīgas siltumapgādes sistēmas pieprasījumu. Revīzijā novērtētajā periodā – no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam – AS “Latvenergo” atmosfērā izvadīja 532 052 MWh koģenerācijas iekārtās saražotas siltumenerģijas gan iepirkuma mehānisma īpatnību dēļ, gan tāpēc, ka bija situācijas, kad saražotais siltuma apjoms būtiski pārsniedza sistēmas pieprasījumu. No šī apjoma 270 334 MWh jeb 51 % izvadīti atmosfērā laikā, kad to bija iespējams nodot Rīgas siltumapgādes sistēmā. Atlikušo siltuma apjomu nebija iespējams nodot AS “Rīgas Siltums”, jo Rīgai nepieciešamais siltumenerģijas apjoms bija mazāks par AS “Latvenergo” saražotās siltumenerģijas apjomu. Vienlaikus revīzijā konstatētas 80 dienas jeb 36 % no visām darbības dienām, kad AS “Latvenergo” ir izvadījusi siltumu gaisā, nepiedaloties siltumenerģijas tirgū. Šajās dienās kopumā atmosfērā izvadītas 150 694 MWh. No šī apjoma tehniski Rīgas siltumapgādes sistēmā varēja paņemt 87 179 MWh.
Pēc revidentu aprēķiniem, dienās, kad koģenerācijas siltumenerģija bija pieejama, tās pilnvērtīgāka izmantošana AS “Rīgas Siltums” ļautu šajā periodā ietaupīt 7,8 milj. eiro, samazinot siltumapgādes gala tarifu aptuveni par 2,6 % jeb 2,1 eiro/MWh. Tomēr pat pilnīga neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju izslēgšana no tirgus samazinātu izvadītā koģenerācijas siltuma apjomu tikai par 51 %, savukārt bez šo ražotāju dalības ievērojams siltumenerģijas apjoms būtu jānodrošina, darbinot dabasgāzes ūdenssildāmos katlus par SPRK apstiprināto tarifu, kas AS “Rīgas Siltums” katru gadu radītu papildu 25,2 milj. eiro izmaksas.
Galvenais cēlonis augstajām siltumenerģijas cenām joprojām ir dārgās dabasgāzes cenas un CO2 emisijas kvotu izmaksas, kas kopš 2020. gada ir iekļautas tarifā. Rezultātā dabasgāze Rīgas siltumapgādē ir aptuveni 2,5 reizes dārgāks energoresurss nekā šķelda. Tomēr AS “Rīgas Siltums” izveidotais tirgus mehānisms un ierobežota konkurence tirgus daļā nenodrošina to, ka zemākās šķeldas izmaksas pilnā apjomā tiek atspoguļotas gala patērētāju tarifos, bet rada priekšnoteikumus papildu peļņas veidošanai tirgus dalībniekiem.
Vienlaikus AS “Rīgas Siltums” no 2025. gada novembra ieviestie siltumenerģijas tirgus uzlabojumi vērtējami atzinīgi. Tie ir ļāvuši daļēji risināt iepirkuma sistēmas nepilnības un nodot vairāk koģenerācijas siltuma. Rezultātā atmosfērā izvadītā siltuma apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 44 % un ir nodrošināta zemāka iepirktās siltumenerģijas cena. Tātad uzņēmums spēj veidot efektīvāku tirgu. Tomēr ieviestie uzlabojumi tikai daļēji risina būtiskākās iepirkumu sistēmā konstatētās problēmas. Vēl joprojām Rīgā netiek iegādāts lētākais siltums un daļa koģenerācijas procesā saražotā siltuma izvadīta atmosfērā laikā, kad to bija iespējams nodot Rīgas siltumapgādes sistēmā. Turklāt arī jaunais tirgus mehānisms joprojām nenodrošina, ka ieguvumi no neatkarīgo ražotāju zemākām siltumenerģijas ražošanas izmaksām pilnā apmērā atspoguļotos iedzīvotāju rēķinos.
Būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu ir arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izmantotajai siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodikai, kas apstiprināta 2010. gadā pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas un balansēšanas un aktivizācijas tirgu izveidošanas.
Metodikā neņem vērā ieņēmumus no elektroenerģijas realizācijas koģenerācijā un nenodala siltumenerģijas izmaksas pēc ražošanas tehnoloģijas – koģenerācijā vai ūdenssildāmajos katlos. Tā balstās uz dabasgāzes izmaksu proporcionālu attiecināšanu uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Tomēr, ražojot elektrību, ir nepieciešams salīdzinoši neliels papildu dabasgāzes apjoms, lai vienlaikus ar elektroenerģijas ražošanu iegūtu arī lietderīgu siltumenerģiju. Šādā veidā koģenerācija ir būtiski efektīvāka par ūdenssildāmajiem katliem. Taču SPRK apstiprinātajā metodikā šis apstāklis nav ņemts vērā, neļaujot pilnvērtīgi izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas priekšrocības un ierobežojot iespējas zemākas ražošanas izmaksas pārvērst zemākā tarifā galalietotājiem.
“Diemžēl SPRK nav pilnvērtīgi nodrošinājis lietotāju interešu aizsardzību un nav panācis, ka galalietotājiem sabiedriskie pakalpojumi ir par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās saražotās siltumenerģijas izmaksas,” secina Mārtiņš Āboliņš.
SPRK nav pilnvērtīgi izvērtējusi tarifa aprēķināšanas metodikas atbilstību mainīgajiem tirgus apstākļiem un nav vērtējusi iemeslus, kāpēc AS “Latvenergo” tirgū var piedāvāt to pašu koģenerācijas siltumenerģiju par daudz mazāku cenu nekā apstiprinātais tarifs arī gadījumus, kad daļu koģenerācijas siltuma izvada atmosfērā. SPRK arī nepārliecinās par pārdotās siltumenerģijas cenas atbilstību faktiskajām koģenerācijas izmaksām konkrētajā periodā un nenodrošina, ka tarifs atspoguļo ekonomiski pamatotas izmaksas.
Metodikas nepārskatīšanu SPRK pamato ar kompetenču sadalījumu starp SPRK un Konkurences padomi. Institūcijas un uzņēmumi vilcinās uzņemties iniciatīvu, gaidot rīcību no citām iesaistītajām pusēm. Valsts kontrole uzsver, ka, mainoties tirgus situācijai un ekonomiskajam pamatojumam, SPRK ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārskatīt tarifu noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu lietotājiem siltumapgādi par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus, tiks pilnveidots AS “Rīgas Siltums” siltumenerģijas iepirkuma mehānisms un SPRK koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodika. Tas radīs priekšnosacījumus ekonomiskā pakāpeniskuma principa ievērošanai un konkurences stiprināšanai Rīgas siltumenerģijas tirgū. Rezultātā siltumenerģijas iepirkuma mehānisms nodrošinās lētākas siltumenerģijas iepirkšanu dienas tirgū un zemākus siltumenerģijas tarifus iedzīvotājiem.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, infografika.
Revīzijā sagatavots arī starpziņojums “Neizmantotās iespējas mājokļu siltināšanā”.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv