Valsts kontrole lietderības revīzijā par Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstību atzinīgi novērtējusi organizatorisko modeli, izveidojot standartizētās vienības, piemēram, medicīnas rotas Zemessardzes brigādēs, kā arī uzsākto virzību uz taktiskās kaujā cietušo aprūpes (TCCC) principu apgūšanas stiprināšanu individuālajā apmācībā. Vienlaikus revīzijā identificētas vairākas stratēģiskā un operacionālā līmeņa jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lēmumi un mērķtiecīga rīcība spējas gatavības sasniegšanai, par ko sniegts atbilstošs ieteikums.
“Medicīniskā atbalsta spēju nevar izveidot pēdējā brīdī. Tā ir mērķtiecīgi attīstāma spēja, kuras pamatā ir savlaicīgi lēmumi, atbildīga īstenošana un regulāra gatavības novērtēšana. Lēmumi, kas pieņemti iepriekš un tiek pieņemti šodien, noteiks, cik sagatavoti būsim brīdī, kad no medicīniskā atbalsta spējas būs atkarīga karavīru dzīvība un bruņoto spēku darbības nepārtrauktība. Tādēļ tās attīstība ir gan humāns, gan arī stratēģisks un operacionālās gatavības jautājums. Gatavība sasniedzama ar pārdomātiem lēmumiem un sagatavošanās darbiem miera laikā. Nepieciešamā gatavības līmeņa sasniegšanai nepieciešams reālistisks un pārdomāts redzējums,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Valsts kontroles lietderības revīzijā “Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstība” visaptveroši analizēta gan civilā sektora gatavība un spēja nodrošināt medicīnisko atbalstu, gan arī pašu Nacionālo bruņoto spēku spējas šajā jomā. Revīzijas rezultātā ir sagatavoti divi ziņojumi, kuros sniegts sistēmisks vērtējums par līdz šim paveikto, vienlaikus skaidri iezīmējot turpmākos virzienus un soļus, kas nepieciešami medicīniskā atbalsta spējas attīstībai.
“Medicīniskā atbalsta spējas pilnveidošanā vērtēsim un ņemsim vērā Valsts kontroles revīzijas laikā konstatētos secinājumus un izteiktos ieteikumus, lai uzlabotu šīs spējas straujāku attīstību bruņotajos spēkos un izvirzīto uzdevumu sekmīgu izpildi, tādejādi veicinot arī bruņoto spēku kaujas gatavību. Militārajā medicīnā izšķiroši svarīga ir apmācība un prasmes visos palīdzības sniegšanas posmos – karavīriem jābūt apmācītiem sniegt dzīvību glābjošu palīdzību kaujas apstākļos, savukārt ārstniecības personām jābūt prasmēm sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, stabilizēt cietušo, nodrošināt tālāko ārstēšanu,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizvadītā gada novembrī sagatavotais starpziņojums aktualizēja nepieciešamību stiprināt civilmilitāro sadarbību (civilo ārstniecības personu un iestāžu spēju sniegt medicīnisko atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) medicīniskā atbalsta jomā, kā arī ietvēra ieteikumus uzlabojumiem šajā jomā.
Savukārt šī gada aprīlī sagatavotais revīzijas noslēguma ziņojums sniedz secinājumus par to, vai ir radīti priekšnosacījumi efektīvai medicīniskā atbalsta spējas pārvaldībai un attīstībai Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Revīzijā tika vērtēts:
- vai un kādi medicīniskā atbalsta pamatprincipi ir noteikti normatīvajā regulējumā un attīstības plānošanas dokumentos, un vai medicīniskā atbalsta spējas attīstības plānošana ir sekmējusi mērķu sasniegšanu;
- medicīniskā atbalsta organizatoriskais modelis un spējas pārvaldība Nacionālajos bruņotajos spēkos – vai medicīniskā atbalsta spējas ieviešana un pārvaldības organizēšana no procedūru un struktūrvienību savstarpējās sadarbības viedokļa ir uzskatāma par efektīvu;
- vai medicīniskā atbalsta spējas personālsastāvs un tā sadalījums atbilstoši prasmēm un kvalifikācijai nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vajadzības;
- vai īstenojot medicīniskā atbalsta spēju ir izveidota medicīniskā atbalsta principiem atbilstoša apmācības sistēma, tai skaitā vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pieejams pietiekams instruktoru resurss apmācības nodrošināšanai;
- finansējuma un materiāltehnisko līdzekļu plānošanas un izlietojuma uzskaites prakse medicīniskā atbalsta spējas darbībai un attīstībai.
Revīzijā aplūkota arī citu valstu, piemēram, Dānijas, Lietuvas, Zviedrijas, Čehijas, prakse medicīniskā atbalsta spējas organizēšanā.
Valsts kontrole apzinās sabiedrības tiesības zināt, kā tiek attīstītas valsts aizsardzības spējas. Vienlaikus aizsardzības jomā daļa informācijas ir aizsargājama, lai neapdraudētu valsts drošības intereses. Tāpēc, ņemot vērā ziņojumā analizētos avotus un iekļauto informāciju, Aizsardzības ministrijas sniegto viedokli un likumā “Par valsts noslēpumu” noteikto, ziņojums klasificēts kā informācija “dienesta vajadzībām” un plašākai sabiedrībai nebūs pieejams.
Šī revīzija ir daļa no Valsts kontroles mērķtiecīgā darba pie Latvijas drošības un aizsardzības spēju izvērtēšanas. Mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā neatkarīgs un sistēmisks vērtējums par valsts gatavību ir īpaši nozīmīgs – gan lēmumu pieņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Valsts kontrole turpinās šo darbu, vērtējot dažādus aizsardzības spēju aspektus arī turpmāk.
Pašlaik ir uzsāktas vairākas revīzijas, tostarp par Nacionālo bruņoto spēku munīcijas krājumiem, valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību, pārtikas pieejamības nodrošināšanu krīzes situācijās un Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas īstenošanu. Šogad plānots uzsākt arī revīziju par Zemessardzes 3. Latgales brigādes atbildības jomā esošo uzdevumu izpildes un tiem pakārtoto resursu izlietojuma efektivitāti.
Informācija par visām aktuālajām revīzijām skatāma Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Šobrīd revidējam”, bet par pabeigtajām revīzijām – sadaļā “Noslēgtās revīzijas”. Savukārt plašāka informācija par risku izvērtēšanu un revīziju tēmu noteikšanu pieejama ŠEIT.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv
Attēls: Aizsardzības ministrijas fotogalerija, autors Gatis Dieziņš. Attēls no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Medicīnas rotas mācībām, kas norisinājās “Namejs 2020” ietvaros.