Valsts kontrole atzinīgi vērtē uzsākto publisko iepirkumu sistēmas reformu, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka tā ir veicama kā komplekss risinājums, kur atsevišķas izmaiņas nav īstenojamas izolēti, jo tās ir savstarpēji saistītas un ietekmē gan konkurenci, gan caurskatāmību, gan administratīvo un birokrātisko slogu.
Publisko iepirkumu reformas ietvaros piešķirot lielāku elastību un rīcības brīvību publisko iepirkumu īstenošanā, ir nepieciešams līdzsvarot ar lielāku atklātību un pārskatāmību par publisko līdzekļu izmantošanu. Pieejamai informācijai par iepirkumiem jābūt pilnīgai, savlaicīgai un salīdzināmai, lai tā reāli nodrošinātu caurskatāmību un iespēju tirgum un uzraugošām iestādēm savlaicīgi reaģēt.
“Publisko iepirkumu reforma kopumā ir gan nepieciešama, gan atbalstāma, jo tās mērķis ir padarīt publisko līdzekļu izlietojumu efektīvāku un caurskatāmāku. Diskusijas par reformas risinājumiem ir būtiskas, taču nedrīkst pieļaut situāciju, kurā diskusiju process aizēno vai aizkavē pašas reformas virzību. Ir svarīgi konsekventi turpināt iesākto, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp lielāku elastību iepirkumu veicējiem un sabiedrības tiesībām uz pārskatāmu publisko finanšu izmantošanu. Tas ietver gan savlaicīgas un pieejamas informācijas nodrošināšanu par plānotajiem un uzsāktajiem iepirkumiem, gan arī informācijas pieejamību par jau notikušiem iepirkumiem un izlietotajiem publiskajiem līdzekļiem,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Valsts kontrole uzskata, ka ir jānotiek diskusijai par saprātīgām un ekonomiskajai realitātei atbilstošām līgumcenu robežvērtībām, sākot no kurām būtu jāpublicē informācija par uzsākto iepirkumu gadījumos, kad likums iepirkuma veikšanai nav jāpiemēro. Vienlaikus informācija būtu jāpublisko arī par jau veiktajām iegādēm zem šīm robežvērtībām, lai nodrošināt pietiekamu atklātību visā iepirkumu ciklā. Tas arī kalpotu kā preventīvs mehānisms pret nepamatotu konkurences ierobežošanu un korupcijas riskiem.
Valsts kontrole savu viedokli par reformas pieeju ir nosūtījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, informējot deputātus par būtiskākajiem apsvērumiem turpmākajai lēmumu pieņemšanai.
Valsts kontrole 2024. gadā noslēdza lietderības revīziju par publisko iepirkumu sistēmu. Revīzijā konstatēts, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē vairāki faktori, starp tiem – Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks un vieglāk piemērojams praksē. Attiecīgi revīzijā tika secināts, ka publisko iepirkumu normatīvais regulējums ir jāpadara vieglāk piemērojams, tā sekmējot konkurenci, mazinot birokrātisko slogu un paātrinot iepirkumu norisi.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv