1934. GADS
Jānis Kaminskis

Saskaņā ar Likumu par Valsts kontroli, kas stājās spēkā 1923. gada 16. augustā, valsts kontrolieri ievēlēja Saeima uz noteiktu termiņu – trīs gadiem; valsts kontrolieris vadīja un pārraudzīja iestādes darbību, apstiprināja instrukcijas par revīzijas kārtību un darbību, noteica kārtību, kādā iesniedzami un izlemjami jautājumi padomes sēdēs un departamenta kolēģijās. Valsts kontroliera amats atbildības ziņā bija pielīdzināms ministra amatam, turklāt Ministru kabineta sēdēs valsts kontrolierim bija tiesības piedalīties kā padomdevējam. Pēc K. Ulmaņa realizētā valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kas noslēdza parlamentārismu un iesāka antidemokrātisku, autoritāru posmu, Valsts kontrole darbu turpināja, bet jaunos apstākļos – Saeimas darbība bija apturēta un visa vara tika koncentrēta Ministru kabineta rokās. Tā kā Saeimas darbība tika apturēta un tās funkcijas pārņēma Ministru kabinets, mainījās arī kārtība, kādā valsts kontrolieris nonāca savā amatā. Valsts kontrolieri amatā nevis vēlēja, kā tas bija parlamentārisma posmā, bet iecēla Ministru kabinets. No 1923. gada rudens līdz valsts okupācijai 1940. gada vasarā iestādes vadībā bija pabijuši trīs valsts kontrolieri – Roberts Ivanovs (1883-1954) (amatā bija no 1923. gada 13. novembra līdz 1934. gada 16. maijam), Jānis Kaminskis (1878-?) (amatā bija no 1934. gada 1. jūlija līdz 1939. gada 24. oktobrim) un Kārlis Piegāze (1876-1941) (amatā bija no 1939. gada 25. oktobra  līdz 1940. gada 21. jūlijam).

 

Jānis Kaminskis (1878-?)  – valsts kontrolieris, amatā bija no 1934. gada 1. jūlija līdz 1939. gada 24. oktobrim. Dzimis 1878. gada 22. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā Dzeņu mājās, zemnieka ģimenē. Skolas gaitas uzsāka 1887. gadā, trīs gadus mācījās Elkšņu pagasta skolā, pēc tam Neretas draudzes skolā. 1894. gadā devās uz Rīgu turpināt mācības, iestājās Kārļa Millera privātajā reālskolā, 1897. gadā pārgāja uz Rīgas pilsētas reālskolu, ko absolvēja 1900. gadā. Tā paša gada rudenī J. Kaminskis iestājās Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē. 1900. gada 14. decembrī kopā ar citiem Rīgas Politehniskā institūta studentiem dibināja studentu korporāciju “Talavija”, tomēr vēlāk studiju un darba noslodzes dēļ aktīvi korporācijas iekšējā dzīvē neiesaistījās. Paralēli mācībām strādāja kā mājskolotājs, savukārt vasarās palīdzēja vecākiem lauku darbos dzimtajās mājās. 1905.-1906. gada revolūcijas laikā J. Kaminski apcietināja, bet pateicoties kāda paziņas palīdzībai tika atbrīvots. 1907. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, pēc tam vienu gadu dienēja kā brīvprātīgais Krievijas impērijas armijā. Pēc dienesta mēģināja dabūt inženiera darbu Latvijā, tomēr nesekmīgi, tādēļ dodas uz Krieviju un 1908. gadā sāka strādāt Orlas guberņas būvju valdē kā jaunākais inženieris.

 

Pirmā pasaules kara laikā J. Kaminski mobilizēja Krievijas impērijas armijā kā rezerves virsnieku; kara laikā J. Kaminskis guva vairākus ievainojumus.  Pēc Oktobra apvērsuma 1917. gada novembrī, kura rezultātā lielinieki sagrāba politisko varu Krievijā, J. Kaminskis atstāja dienestu armijā un atgriezās Orlas guberņā, turpinot strādāt guberņas pārvaldē. 1920. gada beigās J. Kaminskim izdevās iegūt Latvijas pilsonību un 1921. gada 1. aprīlī saņēma atļauju atgriezties Latvijā. Jau tā paša gada maijā uzsāka darba gaitas Valsts kontrolē, kurā strādāja līdz pat 1939. gada rudenim. Kad 1934. gada 31. maijā Ministru kabinets J. Kaminski iecēla valsts kontroliera amatā, presē parādījās atzinīgas ziņas par viņa darba gaitām iestādē: “[..] kontroles dienestā iestājies 1921. g. viszemākā amatā, kā revidenta palīga vietas izpildītājs. Darbā Kaminskis izrādījās par spēcīgu ierēdni un vēlākos gados viņu paaugstināja par revidentu, valsts kontroles kolēģijas locekli un 1924. g. saeima viņu ievēlēja par valsts kontroles padomes locekli, ieceļot 1. departamenta priekšsēdētāja amatā. Šinī amatā viņš nepārtraukti nostrādājis desmit gadus, iegūstot sabiedrības un darba kolēģu cienību.”  1939. gada 25. oktobrī J. Kaminskis uzsāka darbu finanšu ministra amatā, norādot, ka finanšu resora vadība viņam nav sveša, jo 19 gadus strādājot Valsts kontrolē, finanšu jautājumus labi iepazinis.  Finanšu ministra amatā atradās līdz valsts okupācijai 1940. gada jūnijā.

 

Apbalvots ar II šķiras Triju zvaigžņu ordeni un Aizsargu nopelnu krustu. 1941. gada 14. jūnijā Rīgā J. Kaminski arestēja un deportēja uz Sibīriju. 

 

Iepazīsties ar materiāliem:

Būvinženieris, sabiedriskais darbinieks, Valsts kontrolieris (1934-1939) un Finanšu ministrs (1939-1940) Jānis Kaminskis (1978-1942). Fotogrāfs Lapiņš Mārtiņš. 1934.-1940. Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvs.

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Valsts kontrolieris Jānis Kaminskis. Atpūta, Nr. 503. 22.06.1934. 

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa Valsts prezidenta amata pārņemšanas dienā 1936. gada 11. aprīlī Kārlis Ulmanis un valdības locekļi no Rīgas pils vaļņa vēro tautas manifestāciju. No kreisās: 1. kara ministrs Jānis Balodis, 2. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 4. ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, 5. izglītības ministrs Augusts Tentelis, 7. Valsts kontrolieris Jānis Kaminskis, 8. iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, 9. satiksmes ministrs Bernhards Einbergs. 11.04.1936. Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Latvijas Republikas Ministru kabineta svinīgā sēde Rīgas pilī. Grupas foto. No kreisās: 1. izglītības ministrs profesors Augusts Tentelis, 2. tieslietu ministrs Hermanis Apsītis, 3. tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis (mazliet redzams), 4. valsts kontrolieris Jānis Kaminskis, 5. finanšu ministrs Ludvigs Ēķis, 6. Valsts kancelejas direktors Dāvids Rudzītis, 7. Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 8. ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, 9. kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, 10. iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, 11. satiksmes ministrs Bernhards Einbergs, 12. zemkopības ministrs Jānis Birznieks, 13. iekšlietu viceministrs Alfrēds Bērziņš. 11.04.1936. Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

Atpakaļ