1939. GADS
Kārlis Piegāze

Saskaņā ar Likumu par Valsts kontroli, kas stājās spēkā 1923. gada 16. augustā, valsts kontrolieri ievēlēja Saeima uz noteiktu termiņu – trīs gadiem; valsts kontrolieris vadīja un pārraudzīja iestādes darbību, apstiprināja instrukcijas par revīzijas kārtību un darbību, noteica kārtību, kādā iesniedzami un izlemjami jautājumi padomes sēdēs un departamenta kolēģijās. Valsts kontroliera amats atbildības ziņā bija pielīdzināms ministra amatam, turklāt Ministru kabineta sēdēs valsts kontrolierim bija tiesības piedalīties kā padomdevējam. Pēc K. Ulmaņa realizētā valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kas noslēdza parlamentārismu un iesāka antidemokrātisku, autoritāru posmu, Valsts kontrole darbu turpināja, bet jaunos apstākļos – Saeimas darbība bija apturēta un visa vara tika koncentrēta Ministru kabineta rokās. Tā kā Saeimas darbība tika apturēta un tās funkcijas pārņēma Ministru kabinets, mainījās arī kārtība, kādā valsts kontrolieris nonāca savā amatā. Valsts kontrolieri amatā nevis vēlēja, kā tas bija parlamentārisma posmā, bet iecēla Ministru kabinets. No 1923. gada rudens līdz valsts okupācijai 1940. gada vasarā iestādes vadībā bija pabijuši trīs valsts kontrolieri – Roberts Ivanovs (1883-1954) (amatā bija no 1923. gada 13. novembra līdz 1934. gada 16. maijam), Jānis Kaminskis (1878-?) (amatā bija no 1934. gada 1. jūlija līdz 1939. gada 24. oktobrim) un Kārlis Piegāze (1876-1941) (amatā bija no 1939. gada 25. oktobra  līdz 1940. gada 21. jūlijam).

 

Kārlis Piegāze (1876-1941)  –  valsts kontrolieris, amatā bija no 1939. gada 25. oktobra  līdz 1940. gada 21. jūlijam.  Dzimis 1876. gada 25. martā, Rīgas apriņķa Krapes pagasta Piegāzes mājās, zemnieka ģimenē. Skolas gaitas uzsāka vietējā pagasta skolā, Vietalvalas divklasīgajā ministrijas skolā un pēc tam – Rēveles tehniskajā skolā, pēc kuras absolvēšanas 1894. gadā dažus mēnešus bija praksē Narvā un divus gadus Samaras-Zlatousta dzelzceļa dienestā, kur veica tehniskos darbus un guvis praktisku pieredzi dzelzceļu būvniecībā.  1899. gadā absolvēja Veļikije Luki reālskolu, 1900. gadā iestājās Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē, ko absolvēja 1907. gadā, iegūstot būvinženiera grādu.  1900. gada 14. decembrī kopā ar citiem Rīgas Politehniskā institūta studentiem dibināja studentu korporāciju “Talavija”, tomēr studiju laikā aktīvi korporācijas iekšējā dzīvē neiesaistījās, jo “[..] vadošā biedru grupa stipri novirzījās no uzstādītām pie dibināšanas devīzēm; līdz ar to jutos it kā izstumts no korporācijas iekšējās dzīves, pēc kam arī bija ārējās saites jāpārtrauc.”  Paralēli mācībām strādāja kā mājskolotājs, pasniedzot privātstundas un gatavojot rasējumus Maskavas – Ventspils dzelzsceļa līnijas būves darbiem. 1908. gadā, Latvijas teritorijā darbu nedabūjis, K. Piegāze devās uz Aizbaikāla apgabalu, kur uzsāka darbu kā jaunākais arhitekts. 1912. gadā tiek paaugstināts par apgabala arhitektu un šajā amatā nostrādāja līdz pat 1920. gadam. 12 Aizbaikāla apgabalā pavadītajos gados, K. Piegāze projektēja un būvēja ceļus un tiltus, dažādās ēkas (slimnīcas, skolas, kazarmas u.c.), veica izpētes darbus un piedalījās dažādu ar būvniecību saistītu komisiju darbā; ārpus darba apceļoja Aizbaikāla apgabalu. Kopā ar Troickas bataljonu 1920. gada jūnijā uzsāka ceļu no Vladivostokas uz Latviju, tā paša gada 3. oktobrī ieradās Liepājas ostā. Atgriežoties Latvijā, K. Piegāze konstatēja, ka viņa vecāki jau devušies mūžībā un viņa dzimtās mājas ilgstošās karadarbības rezultātā ir nopostītas. K. Piegāze dzimtās mājas atjaunoja, bet tā kā Rīgā viņa bērniem bija labākas iespējas izglītoties, apmetās uz dzīvi galvaspilsētā.

 

1921. gada 1. septembrī uzsāka darbu Valsts kontrolē kā revidenta palīgs. Pēc nepilniem diviem gadiem darba vietu mainīja – sāka strādāt Zemkopības ministrijā kā vecākais inženieris. Tomēr pēc neilga laika, 1924. gada 16. augustā atsāka darba gaitas Valsts kontrolē, strādājot II departamenta revidenta amatā. K. Piegāze Valsts kontrolē strādāja līdz pat valsts okupācijai 1940. gada jūnijā, iestādes ietvaros īstenojot veiksmīgu karjeru – 1924. gada 28. oktobrī Ministru kabinets viņu iecēla par kolēģijas locekli, 1934. gada 27. septembrī atbrīvots no iepriekš minētā amata un iecelts par padomes locekli un I departamenta priekšsēdētāju, no 1934. gada 1. oktobra darbojies kā iestādes pārstāvis jaunbūvējamo dzelzceļu būves padomē, no 1936. gada 4. jūlija – Kara muzeja būvkomisijā.  Savukārt 1939. gada 25. oktobrī K. Piegāze tika iecelts valsts kontroliera amatā, ko pildīja līdz 1940. gada 21. jūlijam.

 

Valsts kontrolieris J. Kaminskis 1938. gada septembrī K. Piegāzes darbu Valsts kontrolē raksturoja sekojoši: “Kārlis Piegāze Valsts kontroles dienestā iestājies ar ilggadīgā praksē rūdītām, pārbaudītām techniskām zināšanām, kā arī labi izstrādātām darba metodēm un disciplīnām. Šie Piegāzes praktiskie piedzīvojumi un zināšanas bija neatsverams faktors Valsts kontroles revīzijas darbā. Jo valsts būvniecībai pēckara gados strauji attīstoties, pieauga prasība pēc kompetentas minētā darba pārraudzības un pārbaudes, un K. Piegāze ar lielu čaklību un aizrautību visādi sekmēja Valsts kontroles revīzijas darba techniskās nozares nodibināšanos un izveidošanos, kā arī šīs darbības pieskaņošanu vispārējiem revīzijas principiem.” 

 

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1936. gada 14. novembrī). 1941. gada 14. jūnijā Rīgā K. Piegāzi arestēja un deportēja uz Sibīriju. Miris izsūtījumā. 

 

Iepazīsties ar materiāliem:

Kārlis Piegāze (1876-1941), valsts kontrolieris (25.10.1939.-07.1940). Latvian Economic Review: A quarterly review of trade, industry and agriculture, Nr. 1., 01.01.1940. Latvijas Nacionālā bibliotēka

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Svinīgs solījums. (Ierēdņa solījums). Parakstījis Kārlis Piegāze (1876-1941). 06.09.1934. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Apliecinājums. Paralēli darbam Valsts kontrolē citu algotu amatu neuzņemsies. Parakstījis Kārlis Piegāze (1876-1941). 06.11.1934. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Paziņojums. Valsts kontroles I departamenta priekšsēdētājs Kārlis Piegāze (1876-1941) ir iecelts par valsts kontrolieri. 25.10.1939. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

 

Paziņojums. Valsts kontrolierim Kārlim Piegāzem (1876-1941) piešķirts atvaļinājums uz vienu mēnesi un pēc tā viņš tiek atbrīvots no amata. 25.06.1940. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs

Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)

Atpakaļ