2020. gada finanšu revīziju fokusā pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai piešķirtā finansējuma izlietojums

18.05.2021.

Valsts kontrole ir noslēgusi 26 finanšu revīzijas par 2020. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Apkopojot sniegtos atzinumus, Valsts kontrole secina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2020. gada rezultāti ir pozitīvāki. No 26 atzinumiem par gada pārskata sagatavošanas pareizību viens ir ar iebildēm, savukārt no 18 sniegtajiem atzinumiem par atbilstības jautājumiem viens ir ar iebildēm un viens – negatīvs. Covid-19 pandēmijas laikā Valsts kontrole pārorientēja savu darbu, lielu daļu iestādes resursu novirzot tieši ar pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu izlietojuma pārbaužu veikšanai, šo nosakot kā galveno revīzijas jautājumu. Pabeidzot pārbaudes un publiskojot to rezultātus, Valsts kontrole atzīst, ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši to piešķiršanas mērķim. Tomēr atsevišķos pasākumos nav saskatāma valsts atbalsta tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti, kā arī konstatēti citi trūkumi.

Vairāki Covid-19 finansējuma izlietojuma pārbaudēs atklātie trūkumi jau novērsti, darbs pie pārējo novēršanas turpinās. Kopsavilkums par izdevumiem un atbalstu Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai.

Pārbaudot 92 % no Covid-19 krīzes pārvarēšanai faktiski izlietotajiem 967 miljoniem eiro, lielu daļu 2020. gada finanšu revīziju rezultātu Valsts kontrole publiskoja jau aizvadītā gada laikā, izdalot tos 25 revīzijas starpziņojumos, kuru publiskošanas gaitā Valsts kontrole sniedza 34 ieteikumus un piecus priekšlikumus. Uzreiz pēc pārbaužu pabeigšanas institūcijām bija iespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus un novērst trūkumus, kā arī sabiedrībai bija pieejama informācija par pārbaužu starprezultātiem.

Apkopojot līdz šim paveikto, Valsts kontrole secina, ka šobrīd vairākos atbalsta instrumentos ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņēmējiem, ir samazināts administratīvais slogs un vienkāršoti atbalsta administrēšanas mehānismi, kā arī uzlabojusies procesu caurskatāmība. Piemēram, samazināti nelīdzvērtīgi nosacījumi potenciālajiem dīkstāves atbalsta saņēmējiem, pārskatīts atbalsta saņēmēju loks un paredzēta iespēja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem. Iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni ir nodrošinātas iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu no pašvaldības. Tāpat ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai radošajām personām, kā arī panākti taisnīgi atlīdzības nosacījumi paaugstinātas slodzes un Covid-19 radīta riska apstākļos strādājošiem veselības un iekšlietu resora darbiniekiem.

Lai arī kopumā Covid-19 pārvarēšanai piešķirtie līdzekļi izmantoti atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos konstatēts, ka paredzētajiem atbalsta pasākumiem nav saskatāma tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti. Atbalsta sniegšanas kritēriji ir bijuši neskaidri un dažādi interpretējami, bet atbalsta administrēšanas mehānismi ir radījuši nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas. Revidenti secinājuši, ka atsevišķos gadījumos atbalsts sniegts, pārkāpjot noteiktos kritērijus un nenodrošinot caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un 2021. gada pirmajos četros mēnešos Ministru kabinets ir atbalstījis 1,342 miljardus eiro papildu finansējuma piešķiršanu un pārdali resoriem pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai – tas ir jau par 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā kopumā. Tāpēc Valsts kontrole aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta sniegšanas principiem un rūpīgi vērtēt resoru atbalsta pieprasījumu pamatotību, krīzes ietekmi uz atbalstāmo nozari vai sabiedrības grupu un sniegtā atbalsta solidaritāti.

Grāmatvedības uzskaite uzlabojas

Valsts kontrole secina, ka grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte, salīdzinot ar 2019. gadu, ir uzlabojusies. Par 2020. gada pārskatiem Valsts kontrole ir sniegusi tikai vienu atzinumu ar iebildi. Tas attiecas uz Kultūras ministriju un saistīts ar būtiskiem apjoma ierobežojumiem. Proti, revidenti nevarēja pārliecināties par Kultūras ministrijas konsolidētā pārskata bilancē norādītajiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīcībā esošajiem muzeja krājumiem un to vērtību, jo muzeja krājumos nav uzskaitītas visas eksponātēkas un nav vienotas pieejas muzeja rīcībā esošo eksponātēku uzskaitei.

Kopumā no 26 finanšu revīziju ziņojumiem 19 ir tādi, kuros revidenti nav norādījuši trūkumus. Septiņos revīziju ziņojumos ir atklāta informācija par dažādām neatbilstībām, trūkumiem, problēmām un situāciju neskaidrību, un lielākais neatbilstību  īpatsvars ir saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti un uzkrājumiem izdienas pensijām. Pateicoties revidentu darbam, gada pārskatos labotas kļūdas 185,8 miljonu eiro apmērā.

2020. gada finanšu revīzijās kopumā Valsts kontrole revidējamām vienībām ir sniegusi 75 ieteikumus, no kuriem lielākā daļa – 41 ieteikums – ir attiecināma uz galveno revīzijas jautājumu – izdevumi un atbalsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai. Par šo jautājumu sniegti arī pieci priekšlikumi Ministru kabinetam.

Atbilstības jautājumu pārbaudēs jau kuro gadu Salaspils kodolreaktors un jaunieviestā administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2020. gada finanšu revīzijās Valsts kontroles redzeslokā bija mazāk atbilstības jautājumu, jo ievērojama daļa resursu tika novirzīti Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai papildus piešķirtā finansējuma izlietojuma pārbaudēm. Finanšu revīzijās par 2020. gadu Valsts kontrole 12 resoros vērtēja 18 šiem resoriem specifiskus atbilstības jautājumus, lai noskaidrotu, vai piešķirtais finansējums 64,9 miljonu eiro apmērā ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. No 18 atzinumiem par atbilstības jautājumiem ar iebildēm sniegts atzinums attiecībā uz Iekšlietu ministrijas iestāžu uzlikto administratīvo naudas sodu iekasēšanu, bet negatīvs – attiecībā uz Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošanu.

Jautājumā par Iekšlietu ministrijas iestāžu uzlikto administratīvo naudas sodu izpildi Valsts kontrole konstatēja, ka 2020. gadā no piemērotajiem naudas sodiem 28,1 miljona eiro apmērā līdz pat 2021. gada martam nebija iekasēti 7,69 miljoni eiro (27 %) – tas procentuāli ir vairāk nekā salīdzināmos iepriekšējos periodos. Šāda situācija izveidojusies līdz ar jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā, kad vienlaikus Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu uzlikto administratīvo naudas sodu izpildē sāka darboties arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma. Tās ieviešanas mērķis bija pēc iespējas samazināt šajā procesā nepieciešamā manuālā darba apjomu un administratīvo resursu tērēšanu. Tomēr, novērtējot sistēmas darbības pirmā pusgada rezultātus, Valsts kontrole nonāca pie secinājuma, ka manuālais darbs naudas sodu izpildes kontrolē ir pat palielinājies. Turklāt jaunieviestajā sistēmā ir būtiskas problēmas gan ar datu kvalitāti, gan pašas sistēmas funkcionalitāti. Rezultātā atbildīgās iestādes nevar saņemt pilnīgu un precīzu informāciju par naudas sodu samaksu.

Šis ir ceturtais gads pēc kārtas, kad Valsts kontrole par atbilstības jautājumu “Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumu īstenošana” sniedz negatīvu atzinumu, jo tam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ik gadu tiek izlietoti citiem, sākotnēji neplānotiem pasākumiem. Piecu gadu laikā (kopš 2015. gada) piešķirtais valsts budžeta finansējums 9,6 miljonu eiro apmērā ir sistemātiski  pārdalīts un reaktora likvidācija ir izrādījusies atliekama, lai gan katru gadu tā uzturēšana izmaksā vēl vismaz 150 tūkstošus eiro. Izņēmums nav bijis arī 2020. gads, kad kodolreaktora likvidācijai piešķirti valsts budžeta līdzekļi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, no kuriem 83 % ir izlietoti citiem, sākotnēji neplānotiem un ar reaktora likvidēšanu nesaistītiem pasākumiem.