Lai rastu tūlītējus risinājumus cīņai ar Covid-19 sekām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar valdības lēmumu 2020. gada maijā tika uzticēta valsts pētījumu programmas (VPP) vadība, kam piešķīra piecus miljonus eiro. Veicot pārbaudi par programmas līdzšinējo norisi, Valsts kontrole secināja, ka tai noteiktajā termiņā – līdz 2020. gada beigām – ir pabeigts tikai viens no 10 projektiem “Covid-19 seku mazināšanai”, bet pārējiem termiņi tika pagarināti. Valsts kontroles vērtējumā, seši mēneši, kas bija sākotnējais programmas termiņš, ir bijis pārāk īss laika periods, lai zinātnieku grupas pagūtu sagatavot augstvērtīgus un dzīvē izmantojamus pētījumus. Izvērtējot VPP norises gaitu, Valsts kontrolei nākas atzīt, ka plānošana atbildīgo nozaru ministriju līmenī nav bijusi pietiekami koordinēta, jo ministrijas iesaistītas tikai programmas noslēguma posmā – projekta rezultātu izvērtēšanā. Iespējams, skaidrāks redzējums par pētījumu rezultātu izmantošanu nozaru ministrijām būs pēc projektu pilnīgas pabeigšanas.
Ministru kabinets 2020. gada 20. maijā apstiprināja VPP “Covid-19 seku mazināšanai”, nosakot IZM par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Par VPP virsmērķi izvirzīja Covid-19 izplatības ierobežošanu un iedzīvotāju aizsardzību, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
Ir paredzēts, ka, īstenojot atbalstītos projektus Covid-19 izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai, veselības aprūpē un sabiedrības veselībā tiks izstrādātas jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, inženiertehniskajos risinājumos tiks palielināta cilvēka drošība, kā arī rasta iespēja ātrai infekcijas slimības noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā. Savukārt tautsaimniecībā un sabiedrības labklājības jomā tiks pētīta ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām, pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā, līdz 16. jūnijam, tika saņemti 15 pieteikumi – pieci veselības aprūpē un sabiedrības veselībā, septiņi inženiertehniskajos risinājumos un trīs tautsaimniecības un sabiedrības labklājības noturībā pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējām. No iesniegtajiem 15 tika atbalstīti 10 projektu pieteikumi, ar pieteicējiem noslēdzot līgumus par kopējo summu 4 962 398 eiro.
Iespēju pagarināt pētījumu īstenošanas laiku līdz trim mēnešiem bez papildu finansējuma izmantoja deviņas zinātniskās institūcijas, septiņām projektu īstenošanas laiks pagarināts līdz 2021. gada 30. martam, bet divām – līdz 30. jūnijam. Ņemot vērā, ka zinātniskajām institūcijām ir pagarināti projektu īstenošanas laiki, finanšu revīzijā “Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2020. gada pārskatu”, kuras ietvaros tika veikta šī VPP norises pārbaude, Valsts kontrole nevarēja novērtēt projektu mērķu sasniegšanu.
Valsts kontrole, pārbaudot VPP “Covid-19 seku mazināšanai” norises procesu, secina, ka VPP plānošana nav bijusi pietiekami koordinēta un sadarbību veicinoša starp nozaru ministrijām, jo par nozari atbildīgās ministrijas tika iesaistītas tikai projekta rezultāta izvērtēšanā. Ne visām atbildīgajām nozaru ministrijām revīzijas laikā bija skaidrs redzējums par iegūto pētījumu rezultātu izmantošanu Covid-19 seku mazināšanā 2020. gadā, kā arī tuvākajos trijos gados.
Ņemot vērā, ka nozares ministrijas netika iesaistītas pētījuma mērķu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu definēšanā, pastāv risks, ka iegūtais projekta rezultāts netikts izmantots rīcībpolitikas veidošanai un Covid-19 seku mazināšanai attiecīgajā nozarē.
Noteikto sešu mēnešu laikā ir īstenots tikai viens no 10 VPP “Covid-19 seku mazināšanai” projektiem. Valsts kontroles vērtējumā, tas pierāda, ka tik īsā laikā nevar iegūt pilnvērtīgi izvērtētus un pamatotus rezultātus, lai veicinātu ekonomikas, izglītības, kultūras vai kādas citas valstij prioritāras nozares attīstību.