Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā šobrīd nav zvērināta revidenta (19.01.2024. pašvaldība informēja, ka neviens pretendents nepieteicās izsludinātajā iepirkumā; neviena uz sarunu procedūru uzaicinātā zvērinātu revidentu komercsabiedrība nepiekrita slēgt līgumu par pašvaldības 2023. gada pārskata finanšu revīziju), tāpēc par pašvaldības konsolidēto 2023. gada pārskatu netiks sniegts atzinums. Tas nozīmē, ka nebūs iespējams pārliecināties, vai pārskatā sniegtajai informācijai var ticēt.
Valsts kontroles 22.12.2023. publiskotajā starpziņojumā konstatētās neatbilstības Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā apliecināja, ka pastāv būtisku neatbilstību riski. Taču, lai pārbaudītu konsolidēto 2023. gada pārskatu un iegūtu pietiekamus un atbilstošus pierādījumus par pārskata pareizību, būtu jāveic konkrētas revīzijas procedūras, kam nepieciešamais laiks ir vairāki mēneši.
Tā kā atvēlētais laika posms (19.01.2024.-01.04.2024.) nav pietiekams, lai Saimnieciskā gada pārskata vajadzībām veiktu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības konsolidētā 2023. gada pārskata būtisko pārskata daļu pārbaudes un iegūtu pierādījumus atbilstoši revīzijas standartiem, tad Valsts kontrole Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā veiks šādas revīzijas procedūras:
- inventarizācijas rezultātu izvērtēšanu un datu salīdzināšanu ar grāmatvedības reģistriem un rīkojumu par inventarizācijas veikšanu;
- institūciju gada pārskata datu salīdzināšanu ar grāmatvedības reģistru informāciju un pārskata atbilstības normatīvo aktu prasībām un Valsts kases vadlīnijām pārbaudi;
- konsolidācijas pārbaudi;
- citas pārliecības gūšanai nepieciešamās analītiskās procedūras.
Valsts kontroles revīziju procedūrās iegūtā informācija par Rēzekni tiks atspoguļota revīzijas par 2023. gada Saimnieciskā gada pārskatu kopējā atzinumā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, Saimnieciskā gada pārskats tiks publiskota septembrī.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins: “Situācija Rēzeknes valstpilsētas pašvaldībā, kad atbilstoši likumā noteiktajā kārtībā un laikā nav piesaistīts zvērināts revidents pašvaldības konsolidētā 2023. gada pārskata revīzijas veikšanai, un attiecīgi pierādījumu un finanšu informācijas ieguvē jāiesaistās Valsts kontrolei, vērtējama kā ārpuskārtas precedents un nebūtu turpmāk attīstāma kā ierasta prakse. Tā vietā potenciāli apsveramas izmaiņas likumā, turpmāk sadarbību ar zvērinātiem revidentiem publiskā sektora finanšu revīziju veikšanai organizējot centralizētā iepirkumā.”
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim, pievienojot zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu. Tas nozīmē, ka arī Valsts kontrolei, pat, ja tā nesniedz atzinumu par pašvaldības pārskatu, revīzijas procedūras jāpabeidz līdz 01.04.2024., jo pēc tam Valsts kase uzsāk pārskatu apkopošanu un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.
Valsts kontrole par turpmāko darbu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā ir informējusi Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un attīstības ministriju, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un Valsts kasi.
Uzziņai
- Valsts kontrole ir atbildīga par atzinuma sniegšanu par konsolidēto SGP līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. septembrim. Būtiskums pēc vērtības 2023. gada SGP revīzijai ir noteikts 78 622 682 eiro, tāpēc SGP revīzijas apjomā ir iekļautas 14 pēc izdevumiem būtiskas pašvaldības un septiņas pašvaldības t.s. rotācijas kārtībā (pēc apjoma nebūtiskas pašvaldības), t.sk. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, kuras izdevumi nesasniedz noteikto būtiskumu (Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības izdevumi 2023. gadā ir 52 797 288 eiro) un kur pārliecības gūšanai bija plānots izmantot zvērinātu revidentu darbu saskaņā ar 600. starptautisko revīzijas standartu “Īpaši apsvērumi – grupas finanšu pārskata revīzija (tostarp komponentu revidentu darbs)”.
- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un SIA “Auditorfirma Šķibele un Partneri” 22.08.2023. noslēdza līgumu par revīzijas pakalpojuma sniegšanu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai. Taču 2023. gada decembra sākumā zvērināts revidents vienpusēji ir atkāpies no noslēgtā revīzijas pakalpojuma līguma. Saskaņā ar likumu Rēzeknes valstspilsētas dome nodrošina pašvaldības konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un finanšu revīziju par konsolidēto gada pārskatu, lemjot par revīzijas pakalpojuma līguma slēgšanu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Savukārt pašvaldību aģentūras gada publiskajā pārskatā norāda zvērināta revidenta atzinumu par saimniecisko darbību un iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu.
Informācijai: kādas revīzijas veic Valsts kontrole un kā nosaka revīziju tēmas?
- Valsts kontrole veic lietderības, atbilstības, finanšu un, atsevišķos gadījumos, arī apvienotās revīzijas. Pašvaldībās Valsts kontrole pamatā veic atbilstības un lietderības revīzijas, bet ne finanšu revīzijas, jo likums Valsts kontrolei nosaka veikt finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, savukārt pašvaldībās finanšu revīzijas veic zvērināti revidenti.
- Revīzijas Valsts kontrole veic saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada darba plānu, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 160 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Jomu risku novērtējuma kategorijas ir saistītas ar politikas īstenošanu, finansēšanu, reformu ietekmi, vadību un uzraudzību, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv