Otrdien, 30. novembrī, plkst. 12.00 valsts kontrolieris Rolands Irklis tiksies ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu Valsts kontroles revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanas rezultātus laika periodā no 2019. - 2021. gadam un sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm. Pārrunās piedalīsies arī Prokuratūras un Valsts policijas pārstāvji.

“Visi valsts pārvaldē nodarbinātie ir atbildīgi par savas rīcības tiesiskumu. Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi un, sniegt ieteikumus to pārvaldības uzlabošanai. Valsts kontrolei nav sodīšanas funkcijas, bet atbilstoši Valsts kontroles likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem ziņojam un sadarbojamies ar atbildīgajām iestādēm un sekojam līdzi to izskatīšanas gaitai,” skaidro valsts kontrolieris Rolands Irklis. 

Laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam 

• Par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Valsts kontrole ziņojusi Prokuratūrai saistībā ar 27 revīzijās konstatēto. Kopumā pašlaik sekojam līdzi 33 kriminālprocesiem, t.sk. deviņiem iztiesāšanas stadijā. Periodā no 2019. līdz 2021. gadam stājušies spēkā deviņi notiesājoši spriedumi par iepriekšējā periodā sāktiem kriminālprocesiem.

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņots par 28 iespējamiem administratīviem pārkāpumiem.
• Revidējamām vienībām atbildības izvērtēšanai ziņots par 20 revīzijās konstatētiem 53 pārkāpumiem rīcībā ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu. Kopumā uzsākti un turpinās četri zaudējumu atlīdzināšanas procesi.

PIEMĒRI Valsts kontroles sadarbības rezultātam ar tiesībaizsardzības iestādēm

• 2021. gadā uzsākti kriminālprocesi

Valsts budžeta līdzekļu nepamatota izlietošana komersantu atbalstam par saražoto un pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, neievērojot pašpatēriņa principu. Uzsākti septiņi kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu (Krimināllikuma 177. pants) un amatpersonu bezdarbību (Krimināllikuma 319.pants).

• 2021. gadā notiesājoši spriedumi

(1) Amatpersonas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318. panta pirmās daļas – par to, ka, būdams profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” teritoriālās struktūrvienības vadītājs, amatpersona ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli - nodrošināja divu personu fiktīvu piedalīšanos izglītības programmas apguvē un stipendiju izmaksu šīm personām.

Lieta pirmajā instancē izskatīta pēc būtības, un taisīts notiesājošs spriedums – amatpersona atzīta par vainīgu, piespriests naudas sods 2500 eiro. Spriedums stājies spēkā.

(2) Divu amatpersonu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas – saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām divas personas atzītas par vainīgām dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu attiecīgi 38 700 eiro un 32 250 eiro apmērā. Vienai amatpersonai uz trim gadiem trim mēnešiem liegts pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, bet otrai amatpersonai šāds liegums noteikts uz diviem gadiem septiņiem mēnešiem. Spriedums stājies spēkā.

(3) Vienas amatpersonas (SIA “Jūrmalas namsaimnieks” valdes locekļa) apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas – saistībā ar 2010. gadā SIA “Jūrmalas namsaimnieks” valdes locekļa rīcību, pretlikumīgi izmaksājot motivējošas piemaksas. Piemērots kriminālsods – piespiedu darbs 180 stundu apmērā. Spriedums stājies spēkā.

• 2021. gadā piemērots sods par administratīvo pārkāpumu pēc ziņošanas KNAB

Publiskā sektora darba devēji personām, ar kurām noslēgtas vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu, neievērojot normatīvajā aktā^[1] noteikto par ikmēneša atlīdzību, vienā maksājumā izmaksājuši atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, turklāt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir iesnieguši normatīvo aktu prasībām^[2] neatbilstošu informāciju par darbinieka statusu, tādējādi radot apstākļus tam, ka personas profesionālās darbības ierobežojuma laikā ieguva bezdarbnieka statusu un nepamatoti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta saņēma bezdarbnieka pabalstu kopumā vairāk nekā 130 tūkst. eiro. Piecām amatpersonām (saistītām ar Latvijas Dzelzceļu) uzlikts administratīvais naudas sods par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

• 2021. gadā ziņots par iespējamu disciplinārpārkāpumu

Revidējamā vienība (Izglītības un zinātnes ministrija) informēta par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektores rīcību saistībā ar revīzijas ziņojumā norādītajām LJA un LJA Jūrskolas darbībā pieļautajām neatbilstībām un normatīvā regulējuma neievērošanu, piemēram, noteiktajā termiņā neiesniedzot saskaņotu akreditācijas iesniegumu, kā arī nekontrolējot un nepietiekami uzraugot LJA Jūrskolas darbību.

VALSTS KONTROLES rīcība 2021. gadā

• Par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tiesībaizsardzības iestādes ir informētas saistībā ar četrās revīzijās konstatētiem pārkāpumiem, pēc kā uzsākti un tiek turpināti deviņi kriminālprocesi un viena resoriskā pārbaude.
• Sniegtas četras sūdzības par tiesībaizsardzības iestāžu pieņemtiem lēmumiem saistībā ar iepriekšējo gadu ziņojumiem par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem.
• Sekojam līdzi pēc Valsts kontroles ziņojumiem uzsāktiem kriminālprocesiem. Līdz 2021. gada novembra beigām 24 kriminālprocesi ir pirmstiesas stadijā, deviņos kriminālprocesos turpinās iztiesāšana, stājušies spēkā trīs notiesājoši spriedumi.[3]
• Par iespējamiem administratīviem pārkāpumiem to izskatīšanai kompetentās iestādes ir informētas saistībā ar piecās revīzijās konstatētiem pārkāpumiem. Par divās revīzijās konstatēto kopumā sešām amatpersonām piemērots administratīvais sods.
• Revidējamām vienībām disciplināratbildības izvērtēšanai nosūtīts pārkāpumu saraksts par piecās revīzijās konstatētiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem. Par šos pārkāpumus pieļāvušo personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem revidējamai vienībai ir pienākums sniegt informāciju Valsts kontrolei. Vienā gadījumā amatpersonai piemērots disciplinārsods, divos gadījumos norādīts uz izvērtējuma trūkumiem, pēc kā tiek turpināts amatpersonu rīcības izvērtējums, divos gadījumos vēl nav iestājies izvērtējuma termiņš.
• Nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu piedziņa – uzsākti četri procesi, kas nav noslēgušies.
• Revidējamām vienībām disciplināratbildības izvērtēšanai nosūtīta informācija par sešās revīzijās konstatētiem citiem pārkāpumiem, kas nav Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumi.

Papildu informācija par Valsts kontroles sadarbības veidiem ar tiesībaizsardzības iestādēm

1. Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem Valsts kontrole ziņo un sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, ja saskatāmas iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes, piemēram, revīzijas noslēgumā informējot Prokuratūru. Tāpat Valsts kontrole jau revīzijas laikā informē par iespējamām noziedzīgām darbībām un sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm, piemēram, gadījumos, ja ir nepieciešama nekavējoša rīcība pierādījumu saglabāšanas nolūkā.
2. Konstatējot tiesību normu pārkāpumus vai faktus par iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem likumā paredzēta administratīvā atbildība, Valsts kontrole informē kompetentās iestādes administratīvo pārkāpumu izskatīšanai, piemēram, KNAB, IUB, VID u.c.
3. Konstatējot pārkāpumus rīcībā ar publiskajiem līdzekļiem vai mantu, revīzijas noslēgumā revidējamai vienībai līdz ar revīzijas ziņojumu tiek nosūtīts pārkāpumu saraksts un revidējamā vienība ir informēta, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15. pantam tai ir pienākums izvērtēt atbildīgo personu atbildību un sešu mēnešu laikā par rezultātiem paziņot Valsts kontrolei.
4. Valsts kontrole norāda uz nepieciešamību izvērtēt disciplināratbildību arī par tiem revīzijā konstatētiem nozīmīgiem tiesību normu pārkāpumiem, kas nav pārkāpumi rīcībā ar publiskiem līdzekļiem un mantu, un aicina informēt par izvērtēšanas rezultātiem.
5. Ja revīzijā konstatēts, ka revidējamā vienībā pieļauta nelikumīga rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu, kā rezultātā radīti zaudējumi, Valsts kontroles padome atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajai kārtībai[4] pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu un informē revidējamo vienību un tās augstāku iestādi par procesa uzsākšanu un nepieciešamību veikt pasākumus zaudējumu atgūšanai.