Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šāds ex post novērtējums (ietekmes pēcpārbaude) sagatavots, lai noskaidrotu, vai tiesiskais regulējums darbojas, kā bija iecerēts, un kā to varētu uzlabot. Novērtējuma rezultāti 26. novembrī tika prezentēti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.
“Šis ex-post izvērtējums nav tikai retrospektīva analīze – tas piedāvā konkrētus priekšlikumus regulējuma un prakses pilnveidei. Piecu gadu piemērošanas prakse apliecina, ka šis regulējums kopumā kalpo tā sākotnēji noteiktajam mērķim – veicināt atbildību valsts pārvaldē un uzlabot zaudējumu piedziņas efektivitāti. Vienlaikus izvērtējums izgaismo vairākas būtiskas nepilnības, kas kavē regulējuma efektīvu piemērošanu. Izaicinājumi galvenokārt saistīti ar tiesību normu savstarpējo nesaskaņotību, atšķirīgu interpretāciju praksē un nepilnīgi izstrādātiem kritērijiem amatpersonu atbildības izvērtēšanā. Mūsu mērķis nav tikai atgūt nelikumīgi izlietotos līdzekļus, bet stiprināt atbildības kultūru valsts pārvaldē. Sabiedrība pamatoti sagaida, ka valsts pārvalde rīkosies ar tai uzticētiem resursiem atbildīgi un efektīvi un ka tiesiskais regulējums būs reāls instruments zaudējumu atgūšanai,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Kopš 2019. gada 1. augusta, kad stājās spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas piešķīra Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu, ir uzsākti 26 zaudējumu piedziņas procesi par 11 revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītiem zaudējumiem kopumā par 501 599 eiro apmērā.
Lielākā daļa gadījumu saistīta ar nepamatotām prēmijām, piemaksām, atlaišanas pabalstiem un neatbilstoši piešķirtiem maksājumiem.
No minētajiem zaudējumu piedziņas procesiem pabeigti ir 20 pilnībā un 1 zaudējumu piedziņas process daļā. No tiem deviņos procesos pilnībā un vienā procesā daļā atgūti zaudējumi kopumā
109 702,91 eiro apmērā.* Savukārt astoņos procesos pilnībā un vienā procesā attiecībā uz daļu no zaudējumiem kopumā par 101 069 eiro pieņemts Valsts kontroles padomes lēmums nepiedzīt zaudējumus, jo, izvērtējot atbildību, konstatēts, ka tie nav nodarīti aiz rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka dēļ. Vēl vienā procesā pilnībā un divos procesos attiecībā uz daļu no zaudējumiem kopumā par 22 793 eiro pieņemts Valsts kontroles padomes lēmums nepiedzīt zaudējumus, jo konstatēti jauni apstākļi.
Pašlaik turpinās 6 zaudējumu piedziņas procesi (pieci procesi kopumā un viens process – daļā) kopumā par 305 842 eiro. Trijos no tiem Valsts kontroles padome ir nolēmusi atlikt zaudējumu piedziņu, jo notiek kriminālprocesi, kas uzsākti pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas par revīzijā konstatēto nelikumīgo rīcību. Vienā gadījumā revidējamā vienība pati ir sākusi zaudējumu atgūšanu, bet divos procesos joprojām notiek amatpersonu atbildības izvērtēšana.
Savukārt vēl 20 gadījumos zaudējumi – kopumā vairāk nekā 48 tūkst. eiro – tika atlīdzināti brīvprātīgi jau revīzijas laikā, neuzsākot zaudējumu piedziņas procesu.
Ziņojumā izvirzīti 16 priekšlikumi regulējuma pilnveidei, kas aptver gan procesuālās kārtības uzlabošanu, gan materiāltiesiskos aspektus. To vidū ir priekšlikumi par subsidiaritātes principa nostiprināšanu, noilguma termiņu un pierādīšanas pienākuma precizēšanu, apgrieztā pierādīšanas pienākuma ieviešanu, kā arī vienotas prakses un vadlīniju izstrādi vainas pakāpju noteikšanai. Šie ieteikumi vērsti uz to, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un caurskatāmu zaudējumu piedziņas procesu, stiprinot iestāžu atbildīgumu un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Lai nodrošinātu, ka ex post novērtējumā izvirzītie priekšlikumi pārtop konkrētos uzlabojumos, Valsts kontrole ir izstrādājusi rīcības ceļa karti. Tā paredz trīs galvenos posmus, kuros soli pa solim tiek plānots virzīt piedziņas regulējuma pilnveidi. Pirmais solis ir ziņojuma prezentēšana Saeimai, lai rosinātu politisku un sabiedrisku diskusiju par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Nākamais posms plānots 2026. gada sākumā, kad tiks organizētas sanāksmes ar ministriju, tiesību ekspertu, politikas veidotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par risinājumiem tiesiskā regulējuma saskaņošanai un prakses uzlabošanai. Savukārt noslēdzošajā posmā – 2026. gada vidū – Valsts kontrole sadarbībā ar Tieslietu un Finanšu ministrijām, kā arī KNAB sagatavos konkrētus likumu grozījumu projektus. Šādā veidā paredzēts nodrošināt, ka piedāvātie uzlabojumi tiek īstenoti praksē, stiprinot tiesiskumu, atbildīgu rīcību ar publiskajiem līdzekļiem un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Plašāka informācija: 🔗️ Valsts kontroles funkcijas – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu – ex post novērtējuma ziņojums.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv
* Vairākos procesos atgūtā summa pārsniedz revīzijās konstatēto un piedziņas procesu uzsākšanas lēmumos norādīto zaudējumu summu