Atpakaļ
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, Valsts kontrole ir sniegusi savu atzinumu ar iebildi, jo revīzijā ir atklātas būtiskas nepilnības. Valsts galvenais pārskats joprojām nesniedz patiesu informāciju par to, kas un kādā vērtībā valstij un pašvaldībām pieder, kā arī par to parādsaistībām, proti, pārskata pašvaldību daļā par summu, kas pārsniedz 70 miljonus eiro, nepamatoti ir palielināta pašvaldību zemju, ēku un būvju vērtība. Arī Rīgas pašvaldība jau kuru gadu pēc kārtas savus aizņēmumus ir norādījusi neprecīzi.
Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.
Savukārt, vērtējot VID darbības nodokļu iekasēšanas jomā, redzam mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds. 2015. gadā tā summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks. Tomēr joprojām trūkst objektīva izvērtējuma un rīcības plāna, kā šo tendenci nākotnē ierobežot.
Arī kapitālsabiedrību nopelnītā nauda ne visos gadījumos tiek iemaksāta valsts budžetā pilnā, likumā noteiktajā apmērā. Pirmkārt, Valsts kontrole konstatēja četrus no 19 kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem, kuri ir strādājuši ar peļņu, bet nav ieskaitījuši likumā noteikto peļnas daļu kapitāldaļu turētājiem. Tā rezultātā valsts budžets nav saņēmis 3 miljonus eiro. Otrkārt, valsts kapitālsabiedrību “mazmeitām” vispār nav pienākuma nopelnīto peļņu sadalīt un pārskaitīt kapitāldaļu turētājam. Tādējādi tikai sešas no kopumā 16 pelnošajām kapitālsabiedrību “mazmeitām” to ir darījušas.