ĪSUMĀ

  • Vai tiešām reformas? Kopumā 34 plānotie pasākumi neparedzēja nozīmīgas pārmaiņas.
  • Reformas galvenais dzinulis – Atlīdzības likuma grozījumi[1] – pieņemti 4 gadus pēc plānotā, un tie nenovērš virkni esošās sistēmas paradoksu, kā arī nav ieviesti vienoti augstākā līmeņa vadītāju snieguma rādītāji.  
  • Paaugstināt valsts pārvaldes procesu efektivitāti – joprojām liels izaicinājums.
  • Reformas tvērums pārāk šaurs – attiecas tikai uz daļu no valsts pārvaldes iestādēm un 21% no sabiedriskā sektorā darbiniekiem.

Vērtējot, kā īstenots 2017.gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāns ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Bez tam termina “reformas” lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.

 

[1] “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”.

Nozares

Publiskā sektora finanses

Veids

Apvienotā (atbilstības / lietderības)

Numurs

2.4.1-28/2020

Departments

Ceturtais revīzijas departaments

Publiskošanas datums

09.02.2022.

Revidējamais laika posms

01.01.2017.-30.12.2020.

Lēmuma pieņemšanas datums

24.01.2022.

Revīzijas apjomā iekļautās iestādes

  • Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Valsts kanceleja