2021. gadā Valsts kontrole noslēgusi 39 finanšu, apvienotās, lietderības un atbilstības revīzijas un sākusi 32 jaunas revīzijas. Operatīvi reaģējot uz situāciju saistībā ar Covid-19, Valsts kontrole veica izmaiņas darba kārtībā, lai pārbaudītu krīzes finansējuma izlietošanu pandēmijas seku likvidēšanai – kopumā finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti 13 starpziņojumi pēc virknes jau 2020. gadā publiskoto starpziņojumu.

Gada griezumā publiskotās revīzijas.

• Janvārī publiskota sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) veiktā revīzija par izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā. Pēc tās Valsts kontrole aicināja rast risinājumus, lai veidotu vienveidīgu un konsekventu praksi krimināltiesību un kriminālprocesuālajā regulējumā, atslogotu krimināltiesisko sistēmu un efektīvāk pārvaldītu digitalizāciju, kā arī pilnveidotu prokuratūras darbu, lai uzlabotu apsūdzību kvalitāti un stiprinātu tiesiskumu. Revīzijā “Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?” Valsts kontrole atklāja nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas “izkūpināšanas gaisā”, un nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.
• Februārī publiskotajā revīzijā secināts, ka vēl daudz darāmā, lai elektroniskajā saziņā eAdrese kļūtu par deklarētās dzīvesvietas adreses analogu. 
• Martā revīzijas ziņojums par Latvijas Jūras akadēmijas un tās Jūrskolas darbību izgaismoja gan augstākās, gan profesionālās izglītības problēmas. Revīzijā par Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Valsts kontrole atklāja daudz trūkumu un aicināja radikāli mainīt īpašumu pārvaldības modeli. Vēl revīzijā skaidrots, cik pamatoti no valsts līdzekļiem tiek izmaksātas kompensācijas par profesionālās darbības ierobežojumu.
• Maijā tradicionāli publiskotas 26 finanšu revīzijas par gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs: vai pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli, izmaiņām un darbības rezultātiem 2020. gadā un vai tie sagatavoti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem aktiem. 
• Jūnijā revīzijā par biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” (LOK) rīcību, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, secināts, ka LOK un sporta federācijām jāvieš skaidrība par budžeta naudas izlietojumu un sasniegtajiem mērķiem. Savukārt revīzija “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” atklāja skarbu realitāti, un Valsts kontrole aicināja nekavējoties rīkoties visos valsts pārvaldes līmeņos.
• Jūlijā publiskotās revīzijas ietvaros vērtēts, kā īstenota Centrālās zemes komisijas likvidācija. Lai arī reforma pabeigta likumā noteiktajā termiņā, Valsts kontrole vērsa uzmanību, ka, paredzot Saeimas izveidotas, patstāvīgas iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, svarīgi noteikt likvidācijas procesa kārtību, atbildīgos, saistību un tiesību pārņēmēju un termiņu.
• Septembrī pēc revīzijas par pašvaldību tiltiem un pārvadiem secināts, ka to drošības stāvoklis  pielīdzināms “bumbai ar laika degli”. Revīzijā par publisko ūdeņu pieejamību iedzīvotājiem Valsts kontrole sniedza ieteikumus, lai atbalstītu pašvaldības publisko ūdeņu pārvaldības jomu vides, pieejamības un saimnieciskās darbības aspektā. 
• Oktobrī revīzijā secināts, ka publiskajā sektorā jāuzlabo gatavība novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus. Oktobrī tradicionāli publiskots Latvijas Republikas 2020. gada saimnieciskā gada pārskats – tā rezultāti ir nozīmīgi arī no starptautisko kredītreitingu viedokļa.
• Novembrī revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrijas ēkas pārvaldīšana nav pietiekami ekonomiska un produktīva un atbildīgajiem nav skaidras nākotnes perspektīvas par to.
• Decembrī publiskota revīzija par Latvijas zinātnes politikas mērķiem: nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas, nosakot zinātnes virzienu prioritātes un nodrošinot zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli.

Valsts kontrole regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, t.sk. izteiktos ieteikumus revidējamām vienībām un to ieviešanas progresu. 2021. gadā Valsts kontrole piedalījās 63 SPIRK sēdēs, kurās skatīti jautājumi par revīziju rezultātiem (38), par ieteikumu progresu (22) u.c. būtiski jautājumi (28).

Kā nosaka revīziju tēmas?

Finanšu revīziju veikšanu nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz nozaru risku izvērtējumu,  kas saistīti ar politikas plānošanu, finansēšanu, reformu ietekmi, vadību un uzraudzību, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese vai saņemtās sūdzības. Tiek izvērtēta un izmantota labākā starptautiskā prakse.

Nodrošinātās apmācības Latvijā un pasaulē

• 2021. gadā Valsts kontrole nodrošināja apmācības par Valsts kontroles darbu (metodoloģija, labākā revīziju prakse u.c.) kolēģiem no Gambijas, Gruzijas, Laosas un Moldovas augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Uzbekistānas Publisko pakalpojumu aģentūrai.
• Ņemot vērā revīzijās paustos secinājumus un ieteikumus, Valsts kontrole izstrādāja un jūlijā publiskoja Pašvaldību rokasgrāmatu ar ieteikumiem pašvaldību darba uzlabošanai. Tā paredzēta pašvaldību vadītājiem, deputātiem, auditoriem, grāmatvežiem un kapitālsabiedrību vadītājiem.
• Pašvaldību mācību centrā Valsts kontrole nodrošinājusi apmācības aptuveni 100 dalībniekiem.
• Valsts kontrole turpināja sadarbību ar Rīgas Ekonomikas augstskolu saistībā ar valsts revidentu sertifikācijas procesu. Apliecības par profesionālās pilnveides izglītību programmā “Lietderības revīzija publiskajā sektorā” (licence Nr. P-16732) saņēma 19 Valsts kontroles revīziju personāla darbinieki – sertifikācijas process vēl notiks. Mācības programmās “Finanšu revīzija publiskajā sektorā” (licence Nr. P-16532) un “Lietderības revīzija publiskajā sektorā” (licence Nr. P-16732) uzsāka 27 revīziju personāla darbinieki.

Sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai

Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, un sniegt ieteikumus to pārvaldības uzlabošanai. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanas gaitai. Šogad:

• uzsākti deviņi kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu (Krimināllikuma 177. pants) un amatpersonu bezdarbību (Krimināllikuma 319.pants), kā arī citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, turpinās arī viena resoriskā pārbaude;
• stājušies spēkā trīs notiesājoši spriedumi par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
• piemērots sods par administratīvajiem pārkāpumiem (pēc ziņošanas KNAB – piecām personām un pēc ziņošanas IUB – vienai personai), turklāt VID turpina pārbaudes par revīzijā konstatētajiem iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem;
• piemērots disciplinārsods vienai personai un par vairākiem revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem turpinās disciplināratbildības izvērtēšana;
• uzsākti četri procesi revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu piedziņai.
• Plašāk - par Valsts kontroles paveikto un sadarbību 2021. gadā.

TOP panākumi

• Četras Valsts kontroles revīzijas par pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldību iekļautas Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas #EUROSAI apkopojumā kā labākās prakses un pieredzes piemēri, lai uzlabotu valsts finanšu pārvaldību, t.sk. 2021. gada martā publiskotā revīzija par Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Par šīs revīzijas pieeju Valsts kontrole saņēma atzinību arī no Pasaules Bankas starptautiskās ekspertes publisko aktīvu pārvaldībā Olgas Kaganovas.
• Tieši pēc Valsts kontroles iniciatīvas pirmo reizi ANO Klimata pārmaiņu konferencē #COP26 uzaicinātas bija arī augstākās revīzijas iestādes – arī paneļdiskusiju organizēja un moderēja Latvijas Republikas Valsts kontroles eksperti.